Pēdējā nedēļā atkal aktualizējies policistu darba algu, arī viņu pienākumu kvalitātes jautājums.
Pēdējā nedēļā atkal aktualizējies policistu darba algu, arī viņu pienākumu kvalitātes jautājums. Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons 20. septembrī, kā tas viņam bija noteikts, valdībā iesniedza iekšlietu sistēmas krīzes pārvarēšanas plānu. Ministru kabinets šo rīcības plānu atbalstīja, tādējādi pirmajā brīdī ļaujot domāt, ka rasts iekšlietu sistēmas krīzes risinājums.
Taču, iepazīstoties ar avīzēs sniegto ministra ieceru atreferējumu, šķiet, policistu darba apstākļu un materiālās bāzes jūtamu uzlabojumu tik drīz vis nebūs. Ministrs gan uzbur trīs gadu nākotnes vīziju, kad policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju algas dubultosies un sasniegs vidēji 500 latu mēnesī. Taču uzmanīgu dara šī abstraktā vidējā summa. Ja daļai darbinieku samaksā ļoti lielas algas, tad pārējiem tās var būt arī krietni mazākas – vidējais rādītājs būs augsts. Turklāt līdztekus skaitļiem netiek klāstīts par pārmaiņām pašā iekšlietu sistēmā. Taču to sabiedrība, arī daļa policistu, gaida visvairāk. Joprojām nesamērīgs šķiet to darbinieku, īpaši galvaspilsētā, skaits, kuri sēd kabinetos, un to, kas reāli sastopami darbā objektos, uz ielām.
Mana pesimisma pamatā ir “Latvijas Avīzes” pirms nedēļas rīkotā diskusija Bauskas tautas namā. To apmeklēju ar cerību beidzot saņemt atbildi, vai Latvijas Republikas vēsturē pirmais policistu pikets ir devis kādu reālu labumu. Vispirms pārsteidza īpatnā nostāja, ka uz diskusiju sarunā klāt nebija pieaicināti to institūciju – policijas, ugunsdzēsī bas un glābšanas dienesta, robežsardzes – pārstāvji, par kuru darba kvalitāti un algām tiks runāts.
Zālē bija vienīgi rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze preses un sabiedrisko attiecību jautājumos, kurai par šo diskusiju bija pavēstījusi “Bauskas Dzīve”. Toties publikas priekšā nosēdināti sešu Saeimā pārstāvēto partiju deputāti. Viņos klausoties, pavisam drīz kļuva skaidrs, ka diez ko tālāk par savas partijas labo darbu uzskaitījumu un oponentu noliegumu šie debatētāji netiks. Māris Gulbis no partijas “Jaunie demokrāti”, kā jau bijušais iekšlietu ministrs, par diskusijas tematu bija viskompetentākais. Savukārt Anita Kalniņa (“Jaunais laiks”) un Nikolajs Zaharovs (“Saskaņas centrs”) tik vien spēja pavēstīt, ka “ir pienācis laiks izmaiņām” un “ierindas policistiem algas ir nesamērojami zemas”.
Visvairāk savos spriedumos un nepieciešamo pārmaiņu redzējumā pinās diskusijas nozīmīgākā amatpersona – parlamentārais sekretārs Dainis Turlais. Viņa stāstījumu vislabāk novērtēja kāda baušķeniece, kura diskusijas beigās man pauda savu atziņu: “Prefektūras, reforma, administratīvā aparāta samazināšana, vienam Rekšņa un Zaščirinskis sliktie, Jēkabsons labais, otram viss citādāk. Viņi vēl grib runāt par sabiedrības drošības garantēšanu, cerēt, ka jaunieši ies strādāt uz policiju. Te taču skaidri redzams, ka ierēdņi aiz bezdarbības gatavi kaut vai trīs reformas izplānot, lai tik nevienu nevajadzētu īstenot.”
Ko gan var reformēt Bauskā, kur pilsētas iecirknī septiņu policistu vietā strādā tikai trīs?
