Bībelē minēts, ka pupas Palestīnā audzētas Zālamana valdīšanas laikā, tātad – jau tūkstoš gadu pirms mūsu ēras.
Bībelē minēts, ka pupas Palestīnā audzētas Zālamana valdīšanas laikā, tātad – jau tūkstoš gadu pirms mūsu ēras. Senie grieķi pupas ne tikai ēduši, bet arī ziedojuši dieviem.
Pākšaugi ir ļoti vērtīgi, jo satur daudz olbaltumvielu un uzturā var aizstāt pat gaļu. Ne velti uzskata, ka pupas ir smags ēdiens, tās dod sātu ilgākam laikam.
“Ēdi stipru pupu zupu, tad tu būsi stiprs!” šo skaitāmo pantiņu nācies dzirdēt bērnībā. Stipru pupu zupu vāra svaigu vai žāvētu liellopu un cūkas kaulu buljonā. Pupas jāvāra atsevišķi, jo sāls kavē tām kļūt mīkstām.
Lielās pupas ir ļoti garšīgas arī novārītas, nosusinātas, ar sāli apbērtas, stāsta baušķeniece Agra Kilbloka. Viņa pupas izmanto salātu pagatavošanai ar saberztu ķiploku vai mārrutkiem, marinētām galda bietītēm, puraviem, majonēzi, žāvētu vistas gaļu.
No pupām var gatavot pastēti. Tās novāra, nosusina, samaļ gaļasmašīnā vai sasmalcina blenderī. Saputo, pievieno ar žāvētu vai svaigu speķi saceptus sīpolus, mazliet sviesta, sāls un piparu. Šāda pastēte ir garda, uzziesta uz maizes. to var pagatavot arī no cūku pupām.
Pusžāvētu desu pannā apcep kopā ar sīpoliem, sarīvētiem burkāniem, uzlej mazliet ūdens un sautē, līdz dārzeņi mīksti. Pievieno konservētas vai iepriekš izmērcētas un novārītas pupiņas un tomātu mērci vai pastu. Visu labi izmaisa.
