Sestdienas rītā centīgi notīrīju no sniega celiņus un kāpnes pie mājas. Pēc pāris stundām nolēmu doties uz pilsētu – un, re, pārsteigums, viss atkal pieputināts! Dažviet gandrīz līdz viduklim. Un tā katru dienu.Brienot pa pilsētu, dažbrīd gribējās pateikt kādu stiprāku vārdu – redz, atkal kupenas tieši trotuāra vidū! Taču tad atminos, kāda pašam situācija bija mājās. Bet pilsētā pat visu nedēļas nogali, lai gan tik stipri putināja, varēja pārvietoties pa notīrītiem, labi koptiem trotuāriem. Tas nozīmē, ka mūsu sētnieki pat brīvdienās paveica milzīgu darbu, lai baušķenieki varētu droši pārvietoties pa pilsētu – doties uz darbu, skolu, izklaidēties. Jau pirmā no sniega brīvā diena parādīja, ko spēj paveikt mūsējie – trotuāri bija notīrīti, kur neliela sniega kārta – nokaisīti. Ja nu vienīgi kāds privātīpašnieks nebija paguvis visu padarīt, bet kopumā Bauska priecēja. Atceroties situācijas pirms gadiem piecpadsmit un tagad, noteikti varu apgalvot, ka sētnieki un ielu tīrītāji ir kļuvuši centīgāki. Ielā, kur dzīvoju, kādreiz ziemas laikā divas mašīnas samainīties nevarēja – izbrauca vienreiz šķūre, un viss. Tagad iztīra visa ceļa platumā. Patīkami. Tāpēc paldies sētniekiem un ielu tīrītājiem par ieguldīto lielo darbu.Sētnieka amats it kā nekad nav augstu vērtēts. Bet iedomājieties situāciju, ja sētnieki savu darbu neveiktu kādu nedēļu. Kāda izskatītos Bauska? Un cik tālu mēs varētu aizbraukt?
