Otrā lielākā ģimene Bauskā pagājušā gadsimta vidū un nogalē bija Olavu dzimta. Tā kā man viņi ir radi, tad ar viņu atļauju publicēju šo vēstījumu.
Otrā lielākā ģimene Bauskā pagājušā gadsimta vidū un nogalē bija Olavu dzimta. Tā kā man viņi ir radi, tad ar viņu atļauju publicēju šo vēstījumu.
Olavu dzimtas senči ir rados ar Vili Olavu, revolūcijas un Pilsoņu kara laika bēgļu komitejas priekšnieku. Viņa brālēns ir Vilis Plūdons. Abi ir rados ar Kļaviņiem, Zvejniekiem, Krūmiņiem, Rumbām. Reiz es saskaitīju 165 četru paaudžu radus, kuri dzīvoja Bauskā. Visi lieli meistari, savu arodu pratēji. Muzikanti, gleznotāji, skārdnieki. Sākšu ar Miķeli Olavu, sievu Bertu. Viņu bērni: vecākais dēls Žanis, Valdis, Augusts, Kārlis, Vera, Ernests, Juris, Alfreds, Vilis, Laimonis. Bērnus Miķelis Olavs turēja stingri, klusējot un radinot darba prasmē.
Četri dēli – Žanis, Valdis, Augusts, Ernests – bija iesaukti leģionā. Valdis tika Anglijā un tur ir nomiris. Trīs pārējie izgāja filtrāciju un, pabijuši Kaļiņinā, atgriezās mājās. Visi dēli jau ir aizsaulē, meita Vera vēl turas. Viņa nesen paglabāja dēlu.
Sūtu fotogrāfiju, lai pēcnācēji zīlē, kurš katrs ir. Es to zinu. Ja daudziem pēcnācējiem kaut kas nav skaidrs, lai pajautā man, jo, labi ieskatoties, zinu, kurš katrs ir.
Pazinu trīs tupeļu meistarus – Varnevicu, Ķaņevicu, bet Miķeli Olavu pārspēt darbā un meistarībā šie nespēja. Arī dēli apguva tupeļu – klikatu – meistarību. Vācu okupācijas laikā jaunas meitenes, dāmas bija iecienījušas šos apavus. Arī sievas Bertas brāļi – Jānis, saukts Džonis, Vilis, Juris – bija labi meistari un muzikanti. Taisīja ragu ķemmes, smēla granti, gatavoja laivas, bija vīri ar zelta rokām. Varbūt kāds no pēcnācējiem uzņemtos uzrakstīt par Bertas brāļiem?
Jums zināmais radagabals
