Lai mazinātu pieaugošo krāpniecību, ņemot internetā kredītus uz citas personas vārda, Latvijā radīts pirmais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums. To bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, informē Armīns Kalniņš, kredītbiroja «Creditinfo Latvija» valdes loceklis.Valsts policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda. Turklāt upuri par notikušo bieži vien neziņo policijai. Lielākoties par cietējiem kļūst cilvēki, kuriem izmānīti personas dati pret solījumu izmaksāt darba algu vai samaksāt par bankas konta izīrēšanu.«Problēmas ar elektronisko kredītu krāpniecību Latvijā ir lielas. Upuru iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri, un policija šajā segmentā strādā ļoti aktīvi. Turklāt šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir atklājuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles. Tālab aicinu cietušos nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā. Kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju cilvēkiem dažādās dzīves situācijās,» skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Viņš atklāj, ka noziedznieki krāpšanā izmanto dažādas «leģendas». Viena no tām ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt, piemēram, internetbankas pieejas kodu. Tam notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību.Otra «leģendu» grupa ir saistīta ar internetbankas konta izīrēšanas pakalpojumu. Piemēram, prasītājs stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienests nobloķējis viņa kontu, tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu un līdzīgi. Uzrunātais notic krāpnieka stāstam par «tīra» konta nepieciešamību, turklāt par «palīdzēšanu» parasti tiek solīti 10 – 20 latu mēnesī. Tādus krāpnieku paņēmienus atklāj Toms Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem tiek izmantoti arī zagti dati, bet tā ir mazāk izplatīta.Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā pieredzē arī ir saskāries ar sūdzībām, ka krāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos. Reģistrēti gadījumi, kad internetbankas pieejas dati tiek nodoti citiem ģimenes locekļiem, piemēram, dzīvesbiedram, bērniem, kurus tie bez personas piekrišanas izmantojuši kreditēšanas pakalpojumu saņemšanai. «No šī viedokļa, jaunais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums ir apsveicams instruments. Tā cilvēki sevi var pasargāt un izvairīties no blēžiem, protams, ar nosacījumu, ka kredītdevēji ņem vērā dažādās datubāzēs sniegto informāciju,» atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore.Latvijā pirmo elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu ir izstrādājis kredītbirojs «Creditinfo Latvija». Pakalpojums ir bezmaksas, un to var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja «Mans Creditinfo» vietnē. Tajā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu u. tml. Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība – persona sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu; šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus.«Pretkrāpšanas pakalpojums «Nevēlos ņemt kredītu» galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā «kredītņemšanas atkarības» bremzes,» skaidro kredītbiroja «Creditinfo Latvija» valdes loceklis Armīns Kalniņš. «Cilvēks, kurš ir reģistrējies «Mans Creditinfo» pakalpojumam «Nevēlos saņemt kredītu», no tā jebkurā laikā tiešsaistē var atteikties. Tomēr papildu drošībai pēc tam vēl 90 dienas reģistrā saglabāsies ieraksts, ka šāds pakalpojums ticis izmantots – tāpēc aizdevumu vai līzingu piešķīrēji varēs personas pieprasījumu izvērtēt atbilstīgi savai kreditēšanas politikai: pieprasot papildu izziņas, lūdzot ierasties personīgi birojā u. tml.,» stāsta Armīns Kalniņš. Turklāt plānots paplašināt arī to juridisko personu loku, kuras var uzzināt cilvēka teikto «nē»: informācija būs pieejama arī tiem uzņēmumiem, kuri nav kredītbiroja dalībnieki.«Creditinfo» grupas filiāle Lietuvā e-kredītu pretkrāpšanas pakalpojumu ieviesa jau 2012. gada oktobrī, un tas izraisīja ļoti lielu iedzīvotāju interesi, jo arī kaimiņvalstī kredītu krāpniecība ir aktuāla tēma, uzsver A. Kalniņš.Atsaucoties uz Lietuvas Iekšlietu ministrijas datiem, kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Lietuvā krāpšana, ņemot kredītu uz citas personas vārda, 2012. gadā ir trīskāršojusies: no 1274 gadījumiem pirmajā ceturksnī līdz 3559 gadījumiem trešajā ceturksnī. Lietuvā e-kredītu krāpšana tiek uzskatīta par visstraujāk augušo krāpšanas veidu. Latvijā šādas statistikas nav.
