Bauskas rajonā šis bija otrais eksperimentālais gads rapša audzētājiem.
Bauskas rajonā šis bija otrais eksperimentālais gads rapša audzētājiem.
Kaut arī laika apstākļi radīja pārbaudījumus sējumiem, tomēr kopējā raža nedaudz pārsniedza 1999. gada iekūlumu. Tā secina SIA «Lauksaimniecības serviss» pārvaldnieks Dainis Lagzdiņš. Šīs sabiedrības iekārtotais rapša pirmapstrādes centrs sniedz pakalpojumus vairākiem mūsu un arī citu rajonu zemkopjiem. Pagājušajā sezonā pārdošanai sagatavots 2000 tonnu.
Cenas svārstības
Decembra sākumā sadarbībā ar SIA «Kesko Agro Latvija» izdevās pārdot šī gada vākumu ārzemēs. Pašlaik zemnieki saņēmuši 50 procentu naudas, otru pusi samaksās līdz jaunajam gadam.
Rapša iepirkuma cena šogad bija tik zema kā nevienu iepriekšējo gadu, skaidro D. Lagzdiņš. Tika organizēta lauksaimnieku sanāksme, lai vienotos par rīcības variantiem: pārdot par viszemāko cenu vai nedaudz pagaidīt, līdz samaksa paaugstināsies. Audzētāji piekrita otrajam variantam.
Domājams, rapša cena Eiropas tirgū paaugstināsies tādēļ vien, ka varētu samazināties tā audzēšana, jo mainījusies subsīdiju politika par sliktu zemkopjiem. Aizvien vairāk mūsu lauksaimnieku apzinās, ka rapsis ir nepieciešams augu sekas nodrošināšanai, spriež D. Lagzdiņš. Pirmie divi gadi arī pierādījuši, ka šo kultūru var iemācīties audzēt. Jāņem vērā, ka peļņas avots tā nav, taču, samazinoties cukurbiešu sējplatībām, kāda starpkultūra pēc graudaugiem ir vajadzīga.
Paredz lielas iespējas
Latvijas tuvākie kaimiņi, lietuvieši, jau vairākus gadus daudz plašāk nekā mēs izvērsuši rapša audzēšanu. Obuļu pārstrādes fabrika pieņem desmit tūkstoš tonnu uz vietas un iepērk astoņus tūkstošus tonnu pārstrādei. Arī Latvijas Rapša audzētāju asociācijai ir lieli nodomi nākotnē. Asociācijas priekšsēdis Edgars Ruža, būdams Bauskā, stāstīja par šī gada Dobeles rajonā izveidoto kooperatīvo sabiedrību «Latraps». Tās darbs izvērsts divos virzienos – apgādāt ar visu nepieciešamo rapša audzēšanai un nodrošināt ražas pārdošanu. E. Ruža domā, ka rapsi par izdevīgu kultūru var uzskatīt saistībā ar bioetanola ražotnes veidošanu Latvijā. No rapša iegūtā dīzeļdegviela ir ekoloģiski tīrs produkts, turklāt tās cena līdzinātos no naftas iegūtās degvielas cenai.
D. Lagzdiņš par šo Latvijas zemkopjiem ļoti izdevīgo projektu spriež piesardzīgāk. Lai tas īstenotos, vajadzīgas milzīgas investīcijas un arī valsts atbalsts. Pašlaik ir tikai ieceres, sarunas un mazāk reālu aprišu. Viņš nenoliedz, ka rapša audzēšana būtu labs risinājums pašreizējās lauksaimniecības krīzes situācijā. Taču šīs tehniskās kultūras pilns cikls – no sējas līdz ražas pārdošanai – ir komplicētāks un dārgāks nekā graudkopība. Ne katram zemniekam tas var būt pa spēkam.
Kamēr vēl nav konkrētības par bioetanola ražotni, tikmēr jāattīsta pašreizējā darbība. SIA «Lauksaimniecības serviss» turpinās darbu ar zemniekiem un sadarbosies ar kooperatīvo sabiedrību «Latraps», SIA «Kesko Agro Latvija».
Fakti
Rapša ražība 2000. gadā – 2,3 t/ha.
Rapsi audzē Iecavas, Brunavas, Īslīces, Ceraukstes, Viesturu, Rundāles, Vecsaules pagastā.
SIA «Lauksaimniecības serviss» rapša kaltē sagatavots pārdošanai 2000 tonnu sēklas. Šoruden palielinājušās ar ziemas rapsi apsētās platības Bauskas rajonā.
