Nemaz negribas runāt par to, kas pašlaik dzirdams radio un televīzijā, lasāms avīzēs.Lai kāds būs taupības slogs, vajadzēs izturēt. Tikai žēl, ka par politiķu kļūdām jāmaksā itin visiem, arī sabiedrības neaizsargātākajai daļai – bērniem un sirmajiem ļaudīm.Kā rast mierinājumu, uzmundrinājumu? Droši vien tā domā un klusībā jautā daudzi. Atliek vispirms katram paļauties uz sevi un saviem tuvajiem, kas tomēr ir noturīgais un stiprais plecs. Gūt spēku labajā, ko varam cits citam dot. Man prātā šīgada maijs, kad 35 gadu jubileju svinēja darbīgs mežotnieks. Pirms svinībām viņš zināja tik vien, ka noteiktā laikā jābūt noteiktā vietā, un ne jau uz dzimšanas dienas vakaru. Jubilāra sieva bija izdomājusi sagādāt vistuvākajam cilvēkam īstenu pārsteigumu. Ne pāris nedēļu, bet pāris mēnešu iepriekš sāka domāt un rīkoties. Tik konspiratīvi, lai vīrs neko nenojaustu. Jā gan, viegli tas nebija. Taču šī ģimene ir radusi strādāt ļoti daudz, papildus algai plusējot pašu rokām un spēkiem pelnītu naudu. Sieviņa brauca uz nakts tirgu, lai krātos līdzekļi vīra jubilejai. Kad viņš ieradās svinību vietā, jutās vairāk nekā pārsteigts. Satraukums pamazām rima, un viss iecerētais izdevās. Līdzīgus svētkus ģimene un radiņi bija sarūpējuši pusgadsimta jubilejā cilvēkam, kurš strādā Lielbritānijā. Braucot ciemoties, viņš iedomāties nespēja, ka nokļūs skaistos svētkos.Katrā saimē citādāk veidojas sapratne, nostiprinās vērtības, kas ļauj justies drošiem, jo zināms – grūtā brīdī tomēr būs, kas palīdz. Lauku ļaudīm ir lielāka stabilitāte. Ja vien viņi nav kūtri vai gaužām vārgi, dienišķo iztiku sev nodrošinās. Pašreizējais lielais pieprasījums pēc sivēniem vien liecina, ka cilvēkiem rūp iztikšana. Lai cik pozitīvi mēs domātu, vēders vienmēr prasa savu.
