Tiekoties cits citam atgādinām, ka pamazām sasniedzam to robežu, kad spēki sāk izsīkt, bet gars joprojām neļauj pakļauties nogurumam.Reizi mēnesī, pirmajā otrdienā, sanākot valdes sēdē, vispirms vētījam, kas notiek mūsu Latvijā, kurp to ved tie, kuriem esam uzticējuši būt par vedējiem. Uzklausīti un saprastiValsts prezidenta Andra Bērziņa nodoms salabināt pretējās nometnēs karojošos Otrajā pasaules karā nav palicis nepamanīts arī «Rētas» dalībniekiem, kas vistiešāk saistīti ar tik tālajiem, bet atmiņu mokošajiem notikumiem. Uz vienu tādu sarunu pie prezidenta bija uzaicināts bijušais nacionālais partizāns, pretošanās kustības dalībnieks Ernests Rudzroga.«Atšķirībā no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, ielūgumā nebija norādes, kā jāģērbjas. Man patika prezidenta stāja, vienkāršība. Kopā ar uzaicinātajiem viņš malkoja kafiju un pat nelikās manām, ka sarunai atvēlētais laiks beidzies, par ko vairākas reizes tika informēts,» tikšanās nianses raksturo E. Rudzroga.«Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Stefans un vēsturnieki Inese Dreimane un Zigmārs Turčinskis raksturoja situāciju okupētajā Latvijā četrdesmito gadu vidū un beigās, kad Latvijas patriotiem bija tikai divas iespējas – padoties represijām vai doties mežā. O. Stefans izteica mūsu kopīgo viedokli – ar sarkanajiem partizāniem, galvenokārt čekas iesūtītajiem nodevējiem, mums nekā kopīga nevar būt, ja nu vienīgi dialogs ar karavīriem, kas cīnījās sarkano pusē,» tā «Rētas» valdes ilggadējs dalībnieks Ernests Rudzroga atceras vizīti šomēnes pie Valsts prezidenta.Bibliotēkā kā mājāsMazo istabiņu, kurā atrodas «Rētas» valdes mītne un kluba «nemateriālās vērtības», apdzīvojam kopš «Greiseļa laikiem», kad mums atļāva iekārtoties vakara vidusskolas telpās. Pēcāk gluži loģiska bija pāriešana Centrālās bibliotēkas paspārnē, jo ar šo kultūras iestādi «Rētai» ir ļoti sena un stipra draudzība. Tāpēc konkursa «Eiropas gada pašvaldība 2012» pirmajā un otrajā kārtā «Rētas» dalībnieku stāstījums, kā bibliotēka palīdz apgūt jaunās tehnoloģijas un Sibīrijas gadu skopās fotogrāfijas iepīt atmiņu kamolā digitālā formā, reizē bija pateicība bibliotēkas darbiniekiem, ka viņi neļauj mums gluži vienkārši novecot.«Rētai» nozīmīgos notikumos bibliotēka ne reizi vien pārsteigusi ar kādu garšīgu akcentu. Šī uzmanība vieš mūsos pašapziņu un pārliecību, ka vecums nav nekāda nelaime, bet ļoti atbildīga mūža daļa, kad jānodrošina pēctecība – kādam taču mūsu rūgtā pieredze ir jāatstāj, lai nekad vairs…Tikšanās IkšķilēVasaras galvenais notikums vēl tikai būs 18. augustā plkst. 13, kad pulcēsimies Latvijas Politiski represēto apvienības gadskārtējā salidojumā Ikšķilē. Šī kopā sanākšana ir kā lieli dzimtu salidojumi, kur satiekas pa Latviju izkaisītie likteņbiedri, arī radi un paziņas, par kuru sāpju ceļiem dažkārt uzzināts, tikai stāvot pie sarakstu stendiem birztalā pie Ikšķiles estrādes. Vārdi, uzvārdi, vietu nosaukumi atsauc atmiņas, kas saved kopā nepatiesi vajātos dažādos bijušās PSRS apgabalos.Tāda gluži parasta vasara – ar sāpēm par aizgājušajiem un prieku, ka dzīvojam.
