Pieredzes apguves brauciens uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu bija organizēts pagājušajā nedēļā. Tajā devās Bauskas rajona pašvaldību plānošanas speciālisti, kolēģi no Jelgavas rajona un Lietuvas Biržu dabas parka.
Pieredzes apguves brauciens uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu bija organizēts pagājušajā nedēļā. Tajā devās Bauskas rajona pašvaldību plānošanas speciālisti, kolēģi no Jelgavas rajona un Lietuvas Biržu dabas parka.
Ministru kabinets šogad aizsargājamas dabas teritorijas statusā apstiprinājis Bauskas dabas parku, kurš atrodas Codes, Mežotnes, Rundāles un Bauskas pašvaldības teritorijā. Lai risinātu jautājumu par šī dabas parka apsaimniekošanu, ik mēnesi kopā sanāk darba grupa. Tā nolēma doties pieredzes apguvē uz līdzīgu jau funkcionējošu objektu.
Veidojas interešu konflikts
“Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā vienlaikus darbojas vairākas sabiedriskas organizācijas, kam ir kopīgs mērķis – saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības un veicināt minētās teritorijas attīstību,” tā “Bauskas Dzīvei” sacīja pieredzes brauciena dalībnieks – vides inženierzinātņu maģistrs Ēriks Klīvs. Viņš paskaidroja, ka biosfēras rezervātā darbojas septiņu pašvaldību izveidota organizācija “Salacas upes ieleja”, Salacas dabas parks, makšķernieku biedrība u. c.
“Labāku piemēru, kur mēs varam mācīties no kļūdām, būtu grūti atrast, jo Salacgrīvā un Mazsalacā aizsargājamo da bas teritoriju apsaimniekošanā vērojams valsts un pašvaldību interešu konflikts. Tas nozīmē, ka, veidojot Bauskas dabas parka apsaimniekošanas modeli, būtu jāizvairās no daudzu sabiedrisko organizāciju “pārklāšanās”, kas it kā strādā vienam mērķim, bet patiesībā cita citai traucē,” secināja Ē. Klīvs.
Vai mums nav, ko rādīt?
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta izveides un apsaimniekošanas ideja nākusi “no augšas”. Taču Bauskas dabas parka apsaimniekošanas modelis tiek veidots, vispirms šajā procesā iesaistot vietvaras.
“Liels atbalsts biosfēras rezervāta apsaimniekošanā ir ikgadējie valsts piešķirtie līdzekļi, jo teritorija ir Vides ministrijas pārraudzībā. Mūsu redzētais modelis īsti neatbilst tam, ko esam iecerējuši īstenot Bauskas dabas parkā,” atzina rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Daiga Rundze.
“Lielus aizsargājamo dabas teritoriju blokus veidot ir izdevīgi, jo tā līdzekļi tiek piesaistīti un novirzīti ne tikai viena objekta spodrināšanai. Saulītē tiek iecelti arī tie, kas pašu vainas dēļ aizmirsti. Tūristi, braucot uz Bausku, visbiežāk apmeklē Rundāles un Mežotnes pili, pārējai teritorijai nepievēršot lielāku uzmanību. Bet vai tad mums nebūtu, ko rādīt?” vaicāja Ē. Klīvs.
Bez administrācijas neiztikt
“Pieredzes brauciens bija vērtīgs tādēļ, ka redzējām, cik centīgi ar dažādiem projektiem tiek piesaistīti gan ES struktūrfondu, gan citu programmu līdzekļi, un ir iespējas projektus īstenot. Viņiem ir izstrādāts teritorijas apsaimniekošanas plāns. Vērtīgi ir tas, ka Ziemeļvidzemes biosfēras apsaimniekotāji palīgos nav baidījušies iesaistīt kaimiņu rajonus, valstis un tālākus sadarbības partnerus,” savu atzinumu pauda Bauskas dabas parka darba grupas dalībniece – rajona Padomes Izglītības pārvaldes speciāliste pieaugušo izglītības jautājumos Inga Bērziņa.
Viņa secināja, ka, veidojot Bauskas dabas parka apsaimniekošanas modeli, būtu jādomā par administrācijas izveidi, kas atbildētu gan par projektu izstrādi, gan to realizāciju.
