Ko gan jaunu intelektuālā spriedzes romānā var pavēstīt par Pompejiem?
Ko gan jaunu intelektuālā spriedzes romānā var pavēstīt par Pompejiem? Pat pirmklasnieks zina, ka 79. gadā pilsētu apraka no Vezuva izvirdušās lavas, pelnu un akmeņu straumes. Taču izrādās, ka visiem zināmos faktus prasmīgs rakstnieks spēj interpretēt gluži negaidītā rakursā. Izmantojot romiešu vēsturnieka Plīnija Vecākā dokumentētos Vezuva izvirduma novērojumus, ģeogrāfa Strabona apceres, kā arī mūsdienu vulkanoloģijas jaunākos pētījumus, R. Harisam ir izdevies uzrakstīt aizraujošu romānu, kurā galvenā nozīme piešķirta zīmīgām detaļām. Līdz ar to mainās tradicionālie priekšstati par Vezuva izvirdumu kā dažu minūšu procesu.
Neizprotamas un dīvainas dabas parādības Neapoles līča piekrastē tika novērotas jau vairākas nedēļas pirms nelaimes, taču neviens tās nespēja izskaidrot. Labums, ko lasītājs gūst no grāmatas izlasīšanas, ir trejāds. Pirmkārt, viņa rīcībā nokļūst viss pazīmju kopums, kas liecina par vulkānu iespējamu “pamošanos”. Otrkārt, beidzot kļūst skaidri romiešu slaveno akveduktu darbības pamatprincipi. Visbeidzot, romiešu aristokrātijas dzīves stils un paradumi tiek traktēti nevis didaktiski un moralizējoši, bet dzīvi un spilgti, par spīti minimālam izteiksmes līdzekļu pielietojumam. Protams, R. Harisa vēstījums ir stilizācija, subjektīvs pieņēmums par notikumu attīstību, bet kas par to? Romāns īpaši saistošs šķitīs visiem, kuri ir ceļojuši pa Neapoles līča piekrastes pilsētiņām un kāpuši Vezuvā.
