Čaučau sugas suns Rokijs nepildītu testu par rakstura temperamentiem. Viņš sevi ir jau iepazinis: «Esmu kā stiprs, cēls un draudzīgs lāčuks».
Čaučau sugas suns Rokijs nepildītu testu par rakstura temperamentiem. Viņš sevi ir jau iepazinis: «Esmu kā stiprs, cēls un draudzīgs lāčuks.»
Visiem čaučau sugas suņu saimniekiem, kuri vēl nezina par savu mīluļu izcelsmi, Rokijs vēlas paziņot: «Mēs, čaučau, neesam īsti suņi, bet gan puslāči, jo esam cēlušies no Tibetas lāča un laikas sugas suņa.»
Loģiski secinot, Rokijs saprot, kāpēc cilvēku uzskatos mājo mīts par to, ka čaučau ir nikni suņi, jo lāči taču nav mīlīgi zvēriņi.
Taču sešus gadus vecais Rokijs ir citādāks. Jau kopš dzimšanas brīža viņš jūtas pārāks par citiem suņiem un domā: «Slavu var nopirkt par mīļu suņa smaidu.»
Rokijam ir slaveni vecāki – tēvs dzīvo Sverdlovskas apgabalā, mamma no suņu izstādēm ir pazīstama kā Eiropas čempione.
Viņam vēl nebija gads, kad piedalījās suņu izstādē Bauskā un no Latvijas Kennel savienības saņēma diplomu, ka esot priekšzīmīgi audzēts. Rokijs ir pieradis izstādēs saņemt diplomus ar izcilu novērtējumu un kopā ar saimniekiem Ausmu un Staņislavu Voronovičiem par to priecāties.
Deguns aizvien augstāk
Slava Rokija degunu ceļ aizvien augstāk. Viņš klausa tikai saimnieku. Ja suni pie sevis aicina Ausma, ģimenes mīlulis bieži vien, demonstrējot iedomīgo raksturu, pat nepaskatās uz aicinātājas pusi. Saimnieku suņuks tik ļoti uzmana, ka nevienu brīdi neizlaiž no redzesloka. Ja ilgāku brīdi viņš nav manīts, Rokijs steidzas to meklēt. Īpatnēji, ka čaučau biezajai ādai un blīvajam kažokam ļoti patīk saules siltums. Karstās vasaras dienās suns nemeklē ēnu, tas iemieg karstajos saules staros un tad skaļi jo skaļi krāc.
Necieš mikrobus
Rokijs ir ļoti kārtīgs. Ja tiktu veidots četrkājainā drauga nedarbu saraksts, tajā nebūtu, ko ierakstīt. Dzīvnieks ir novērojis, ka visi zaļie stādiņi dārzā ir dzīvi un augt griboši, tāpēc tiem ir vajadzīga liela cieņa un uzmanība. Suns nekad nekāpj tiem virsū, bet prātīgi aiztipina pa taciņu.
Ja Rokijs ierauga, ka sētā stāv katls ar viņa ēdienu, tas nekad nepieies un no tā nemielosies, jo zina – visam savs laiks. Kustonis sagaida ēdienreizes laiku un iestiprinās tikai no savas bļodiņas. Viņa trauciņā nedrīkst likt cūkgaļu, to apēdod, kustoņa purniņš tūlīt kļūst pumpains. Rokijs dzīvo ar austrumnieku pārliecību, ka nedrīkst ēst dzīvu radību.
Pastaigājoties suns nekad nekāpj peļķē, bet apiet tai ar lielu līkumu. Droši vien kādreiz viņš ir nobijies no peļķes iemītniekiem – niecīgajiem mikrobiem. Ar blusām savā kažokā Rokijs vēl nav sastapies. Katru dienu kustonis pacietīgi ļauj saimniekiem sevi izķemmēt, reizi mēnesī – arī iztīrīt zobus.
Pārtop par aunu
Rokijam ir savdabīgi uzskati. Rotaļlietas viņam nav vajadzīgas, tās, viņaprāt, tikai notrulina un pazudina viņa augsti attīstīto intelektu. Arī uz trikiem suns nav pamudināms. «Enerģijas man ir varen daudz, jo to neizšķērdēju, mācoties muļķīgus trikus.» Ja saimnieks, līdzko automašīna ir apstājusies, ilgāku laiku nekāpj ārā, Rokijs ar spēcīgu galvas grūdienu mierīgi viņu izgrūž sētā uz zemes. Dažreiz suņuks iztēlojas, ka viņam uz galvas ir izauguši ragi un tas ir tikpat stiprs kā auns. Cieši aizvērtas durvis ar galvas triecienu attaisīt viņam ir nieks. Spēka sunim ir tikpat daudz, cik varenam lācim.
«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka Rokijs tiešām ir īpaši jauks un gudrs suns. Pēc saimnieces pavēles «Sakārto asti!» suns tūlīt to skaisti pacēla. Brūnais lāčuks ciemiņus pavadīja līdz vārtiem, pat ļāva sevi samīļot. Ja vēl kādu reizi «Bauskas Dzīve» ierastos ciemos, Rokijs atnācējus atpazītu un nerietu, vien mīļi ar zilo mēlīti pasmaidītu.
FAKTI
Ķīnas monarhs speciāli audzē čaučau sugas suņus, lai princesēm no kustoņu ādām darinātu kažoku.
Šie suņi ir īpatņi, ļoti atturīgi, pret svešiem aizdomīgi.
Atzīst tikai vienu saimnieku.
«Ģimenes enciklopēdija», 3. sējums
