Turpinās «Bauskas Dzīves» organizētais domnieku un pašvaldību vadītāju interviju cikls.
Turpinās «Bauskas Dzīves» organizētais domnieku un pašvaldību vadītāju interviju cikls. Tā mērķis ir visiem kopīgi atskatīties uz šī sasaukuma laikā paveikto, pirms vēlēšanām aicināt lasītājus analizēt, spriest un pēc tam arī izvēlēties, par ko balsot.
Pagājušajā trešdienā noslēdzās pilsētas Domes deputātu interviju sērija. Zīmīgi, ka visvairāk baušķenieku jautājumu «saskrēja» mēram Jānim Teikmanim un viņa vietniecei Astrīdai Vītolai. Šķiet, tas tikai apliecināja iepriekš intervēto deputātu apgalvojumu, ka abām šīm personām ir «noteicošā balss» Domē. Dažam domniekam vispār neviens jautājums netika iesūtīts. Bet arī viņiem pagājušajās vēlēšanās taču uzticējās daudzi baušķenieki! Kādēļ zaudēta ticība saviem priekšstāvjiem? Šajā sakarā pārsteidza J. Teikmaņa atbilde, ka deputāta Beļikova nu jau vairāk nekā gadu ilgā prombūtne Domes darbu neiespaido. Tiešām, tas netraucē pieņemt Domes vadībai tīkamākus lēmumus gan Domē, gan mēra vadītajā Finansu komitejā, kuras loceklis skaitās Beļikovs. Paskaidrojumi pirms Domes sēdēm, ka «Beļikovs atrodas bezvēsts prombūtnē», vai vispār viņa kā vienpadsmitā tautas kalpa nepieminēšana ir gluži vienkārši smieklīgi. Šis gan vairāk ir principa jautājums – vai Domes vadība ciena vēlētājus un gādā, lai Dome strādātu pilnā, 11 deputātu, sastāvā, vai arī to izmanto savās interesēs. Starp citu, «Bauskas Dzīve» mēģināja sazināties ar zudušo deputātu, lai aicinātu viņu uz interviju. Taču atklājās, ka Domes sekretariāta rīcībā esošajam deputāta mobilā tālruņa numuram nav adresāta…
Vairums iedzīvotāju uzdoto jautājumu liecināja, ka vietējai sabiedrībai trūkst kopīgu mērķu, jo tie Bauskas Domē joprojām nav formulēti. Bet vietējai pašvaldībai tieši tas būtu jāveic! Vai, piemēram, ikmēneša izdevums «Bauskas Vēstis», kas tiek izdots par nodokļu maksātāju naudu, tiešām kalpo par līdzekli demokrātijas un kopīgu mērķu apzināšanai, baušķenieku iesaistīšanai mūsu pilsētas nākotnes plānošanā? Tā nebūt nav, un labas idejas netiek apzinātas un pilsētnieki netiek iesaistīti nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Tādējādi plaisa starp sabiedrību un pašvaldību kļūst aizvien lielāka. Un kāda jēga tikai priekšvēlēšanu laikā uzlikt šai plaisai abstraktu solījumu plāksteri, lai to tūdaļ atkal uz četriem gadiem noplēstu?
Par ko vēl liek domāt deputātu intervijās izskanējušie viedokļi? Par to, ka ne visi pašreizējie domnieki ir politiķi, ka vairāki deputāti vispār nezina savas funkcijas pat pēc gandrīz četru gadu darbošanās, ka viņi nav iesaistījušies deputātu mācībās. Arī par to, ka ir ierobežota domnieku iekšējā brīvība un demokrātija. Bet, kā pierādījies, iekšēji nedemokrātiska un nebrīva sabiedrība allaž dzīvo konfliktā ar sevi un citiem.
