Šajā vasarā «Bauskas Dzīve jau vairākkārt rakstījusi par sarežģīto situāciju graudu tirgū. Nesakārtotībai vēl pievienojušās mūsu rajona zemnieku netiešās, bet tomēr domstarpības.
Šajā vasarā «Bauskas Dzīve jau vairākkārt rakstījusi par sarežģīto situāciju graudu tirgū. Nesakārtotībai vēl pievienojušās mūsu rajona zemnieku netiešās, bet tomēr domstarpības. Proti, Rundāles pagasta zemturi un viņu atbalstītāji izbrīnīti par «Radio Zemgale» izskanējušo interviju, kuru snieguši sabiedrības «Bauskas grauds» valdes priekšsēdētājs Juris Grīns un izpilddirektors Aivars Legzdiņš. Rundālieši sapratuši, ka viņi ir gandrīz tie lielāki grēkāži, kuru aktivitāšu dēļ ir tāda nenoteiktība labības tirgū.
Noklausoties intervijas ierakstu un tiekoties ar rundāliešiem, man tomēr bija jāsecina, ka būtībā abas puses ir noskaņotas līdzīgi – zemniekiem jābūt vienotiem savās prasībās, lai panāktu graudkopībai ilglaicīgu un labvēlīgu valdības noteiktu programmu. Taču «Bauskas grauda» vadība un Rundāles aktīvisti, kā arī viņu domubiedri katrs meklē savu ceļu problēmas risinājumam. Diemžēl nevienam nav izdevies panākt vēlamo. Varbūt arī tādēļ, ka neizdodas rast kopsaucēju.
Uzklausot divus dedzīgus rundāliešus un vienu mežotnieku, kuru vispirmā rūpe tomēr ir zemes kopšana un tikai tad sabiedriskā rosība, man tomēr bija jālauza galva par to, vai valstij tiešām ir tik ļoti sarežģīti pieņemt lēmumus, kas veicinātu Latvijas zemkopību. Un tad jāsliecas domāt, kā Rundāles zemniekiem. Proti, valdība nav pārdomājusi intervences mehānismu, drīzāk valstsvīri ir uz vienu roku ar «dzirnavniekiem», ja nosaka šim gadam neizskaidrojami zemu valsts rezerves iepirkuma cenu – no 1. septembra 68 lati par tonnu kviešu. Vai valdības vīri tiešām nezina, par cik šogad būs paaugstinājusies graudu ražošanas pašizmaksa, ar kuru tomēr vajadzētu rēķināties.
Rundāles zemnieki problēmas risinājumu saskata tikai vienā variantā – pagastos
