Uz Atvērto durvju dienu Saulaines profesionālajā vidusskolā visus interesentus gaidām 9. un 17. martā plkst. 10. Varēsit iepazīties ar mūsu piedāvājumu un saņemt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Bet neskaidrības ir, jo pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos parādījusies pretrunīga informācija par Saulaines profesionālās vidusskolas likteni. Realitātē joprojām spēkā ir divi attīstības modeļi: kļūt par Rundāles novada pašvaldības skolu vai Kandavas tehnikuma profesionālās izglītības kompetenču centra struktūrvienību. Taču tas nemaina galveno – mācību iestāde joprojām un vēl tuvākās desmitgades turpinās pilnveidot darbību un gaidīs enerģiskus jauniešus, kas vienlaikus ar vispārējo vidējo izglītību vēlas apgūt interesantas un noderīgas profesijas: automehāniķis, viesmīlības pakalpojumu speciālists, ēdināšanas pakalpojumu speciālists un jo īpaši – lauku apsaimniekotājs. Piedāvājam arī jaunu specialitāti – datorsistēmu tehniķis. Te gaidīti arī tie, kas vēlas neklātienē iegūt papildu zināšanas lauksaimniecībā. Šo iespēju kopš janvāra izmanto 20 interesentu.
Mācību iestāde savā 107 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē vairākkārt ir mainījusi gan nosaukumu, gan atrašanās vietu, gan juridisko statusu. Skola pārdzīvojusi divus karus, okupācijas, evakuāciju, audzēkņu un viņu ģimeņu piespiedu izsūtīšanu, lauksaimniecības politikas vairākkārtējas radikālas izmaiņas un ne uz brīdi nav pārtraukusi darbu. Mūsu absolventi vienmēr bijuši pieprasīti un cienījami speciālisti. 1908. gadā dibināta pēc privātas iniciatīvas pretēji tajā laikā pastāvošajai ideoloģijai un izglītības nostādnēm. Pašreizējās problēmas, ar kurām nākas rēķināties visām mācību iestādēm, sakarā ar demogrāfisko un sociālo situāciju valstī, uz šīs pieredzes fona nav tās smagākās.
Jānis Bisenieks toreiz vēl Krievijas impērijas teritorijā izveidoja pirmo lauksaimnieciska rakstura izglītības iestādi ar mācībām latviešu valodā. Tās mērķis bija stiprināt latviešu pašnoteikšanās tiesības, vairot latviešu izglītotību un paaugstināt latviešu lauksaimnieciskās izglītības prestižu. Lai latvietis savu zemi apstrādātu un labumu no tās gūtu ar savām zināšanām un sev, nevis svešu kungu izrīkots. J. Bisenieka pārliecība par to, ka tieši latviskas lauksaimniecības attīstība būs joma, kas vairos latviešu labklājību, līdz ar to arī pašapziņu, vēlākos gados apstiprinājās pilnā mērā. Droši var apgalvot, ka latviskās lauksaimnieciskās izglītības attīstība, ko J. Bisenieks aizsāka 1908. gadā Jelgavā, bija viens no būtiskākajiem pamatakmeņiem, uz kura pēc desmit gadiem balstījās neatkarīgās Latvijas dibinātāji.
Pašlaik, kad ekonomiskās un politiskās neatkarības jautājums atkal tiek aktualizēts, ir skaidrs, ka nozīmīga kļūst arī lauksaimnieciskā izglītība. Īpaši tas attiecas uz Zemgales reģionu. Jau tagad daudzi zemnieku saimniecību īpašnieki sūdzas par kvalificētu speciālistu trūkumu, un turpmāk šī tendence pastiprināsies. Tāpēc jaunieši jo-projām tiek gaidīti Saulainē, lai apgūtu specialitātes, kas nozīmīgas Latvijas lauku, tātad visas Latvijas attīstībai. Tiksimies 9. un 17. martā Saulainē!
