Ceraukstes pagasta tautas nams sestdien, 5. novembrī, bija piepildīts ar atkalredzēšanās prieku, sirsnību un atmiņām, jo salidojumā pulcējās kādreizējo kopsaimniecību darbinieki, speciālisti un vadošais personāls.
Ceraukstes pagasta tautas nams sestdien, 5. novembrī, bija piepildīts ar atkalredzēšanās prieku, sirsnību un atmiņām, jo salidojumā pulcējās kādreizējo kopsaimniecību darbinieki, speciālisti un vadošais personāls.
Svētku organizatore pagasta lauku attīstības speciāliste Daila Kronberga bija atradusi sarīkojumam ļoti piemērotas Feliksa Zvaigznona dzejas rindas: “Mans laiks – arī tu tur esi ierakstīts.” Atcerē kavējās daudzi, kuriem tas laiks ir pagājis darbā vai nu pirmajos kolhozos, vai sovhozā. Kādreizējā ceraukstiete Elvīra Mežsarga sazinājusies ar līdzgaitniekiem, kas strādājuši kolhozā “Stars”. “Bauskas Dzīvei” viņa sacīja: “Sazvanījāmies un sacījām cits citam, ka stariešiem taču arī vajadzētu satikties.” E. Mežsargu darba gaitas aizvedušas arī ārpus Ceraukstes pagasta, taču viņa tajā atgriezusies un strādājusi par tautas nama vadītāju. Elvīra uzskata, ka Ceraukstē vienmēr esot bijuši gaiši cilvēki, kas pratuši ne vien labi strādāt, bet arī kopt un uzturēt kultūras tradīcijas.
Kādreizējās PSRS 50. gadadienas padomju saimniecības ilggadējā direktora vietniece ekonomiste Valda Āboliņa kavējās pārdomās, sakot: “It kā liekas – par velti pavadījām dzīvi. Bet tā tomēr nav – mēs taču atstājām labi koptus laukus. Mums bija ļoti labs kolektīvs. Ilggadējais direktors Jānis Endzelis pra ta diplomātiski vadīt saimniecību.”
Agronomam Jānim Jasūnam šķiet, ka Ceraukstē varētu būt vairāk stipru zemnieku saimniecību. Viņaprāt, ģimenes darba modelis savulaik bijis raksturīgs Latvijas laukiem. Tagad tomēr esot citādāk nekā pirmās brīvvalsts periodā.
Tajā laikā, kad tagadējā vecākā paaudze bija spēka gados, ļāva iejusties dokumentālas kinohronikas kadri, kuros daudzi sevi pamanīja. Stendos bija izvietotas senāku gadu fotogrāfijas, kas arī atainoja saimniekošanas un kultūras dzīves epizodes. Kādreizējai zootehniķei tagadējai bibliotekārei Rutai Dubinskai bija līdzi rajona laikraksta publikācijas, kas pārkopētas un saglabātas. Bijušie kolēģi pārlūkoja līdzpaņemtās fotogrāfijas. Atmiņu plūdumu papildināja un ļāva tam raisīties muzikālas pauzes. Dziedāja “Vecie zēni”, “Sendienas”, nesen izveidotā folkloras kopa “Ceraukste” skandēja ar Cerauksti saistītas melodijas.
Salidojuma dalībnieku vidū ne tikai pensijas vecuma ļaudis, arī tādi, kuriem darba gaitas sākušās kopsaimniecībās un šeit gūtas pirmās mācībstundas profesijā. Sandra Migliniece, piemēram, pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas ekonomistes darbu apguvusi pie zinošām kolēģēm PSRS 50. gadadienas padomju saimniecībā.
Valija Smalganoviča augstskolas prakses laikā strādājusi saimniecībā, vēlāk viss darba mūžs pagājis, pildot ciltslietu zootehniķes pienākumus. Arī cienījamos gados viņas zināšanas ir noderīgas, tagad Valija zemniekiem palīdz lopkopības pārraudzības lietās.
Dzejnieka Viļa Plūdoņa muzeja kādreizējais vadītājs Rūdolfs Saulājs par salidojumu sacīja: “Tas bija brīnišķīgi. Kādu prieku daudziem sagādāja sastapšanās pēc ilgiem gadiem!” Ceraukstes tautas nama vadītāja Inita Gilberte neslēpa: “Mājup dodoties, tik daudzi sacīja paldies. Šķiet, cilvēki pēc šādiem sarīkojumiem ir izslāpuši.”
