Ērikas Pulkstenes, SIA “Bērzkalni” grāmatvedes, māja ir viņas pasaule – mājīga, gaiša, ar austrumniecisku pieskaņu.
Ērikas Pulkstenes, SIA “Bērzkalni” grāmatvedes, māja ir viņas pasaule – mājīga, gaiša, ar austrumniecisku pieskaņu.
Ērika dzīvo vecvecāku mājā Bauskā, kurai, ieskaitot viņu, ir trīs īpašnieki. Mājasmāte un viņas vecāki apdzīvo vienu nama daļu otrajā stāvā. Turklāt viņu daļā panākts interesants risinājums – Ērikas dzīvojamo telpu no mātes un tēva šķir gaitenis. Tas atdala arī Ērikas dēla istabu. Turklāt no gaiteņa durvis ved uz lodžiju. Durvis uz lodžiju ir arī dēla istabā. Gaitenī iecerēts ienest retro elpu, piekarot pie sienas senus dzimtas foto. Pašlaik tajā atrodas fotogrāfija, kurā redzama Bauska. Par to, ka dzimtā pilsēta Bauska ir svarīga gan mājasmātei, gan viņas dēlam, liecina tas, ka Artūrs izvēlējies savai istabai tapetes, kurām īpašu pievilcību piedod lauvu attēli, gluži kā Bauskas ģerbonī, stāsta Ērika.
Izmanto katru stūri
Ērika atzīst, ka maksimāli domāts par to, lai katram ģimenes loceklim būtu arī sava vietiņa. Kaut gan guļamistaba un dēla istaba ierīkota jaunajā piebūvē, izmantots katrs dzīvojamās platības stūris. Piemēram, kāpnes, kas bijušas guļamistabā, ir nevis aizbūvētas, bet paslēptas zem divpakāpju plaukta. Tas kalpo arī kā naktsskapītis. Virs tā līdz pat griestiem iekārtots grāmatu plaukts. Tajā stāv tādi izdevumi, līdz kuriem, kā smejas Ērika, tiek uzkāpts ar speciālām kāpnītēm reizi mēnesī.
Guļamistabā atrodas iebūvēts skapis. Ērika uzsver, ka, māju iekārtojot, gan telpu apdarē, gan mēbelēs centusies izmantot pēc iespējas vairāk dabisku materiālu. Tas jūtams arī guļamistabā, kurā ir gan beicēta dēļu grīda, gan pītas mēbeles un, protams, milzīga koka gulta.
Austrumu stila cienītāja
Dzīvojamā istaba apvieno virtuves un viesistabas funkcijas, tas ir tā dēvētais eirovariants. Tieši viesistabā Ērika jūtas vislabāk. Tajā papildus centrālajai gāzes apkurei siltumu un mājīgumu rada čehu metāla krāsniņa. Viena siena nolīmēta ar dabiska bambusa tapetēm, pārējās sienas šajā telpas daļā ir maigi dzeltenas. Gaišas krāsas izvēlētas tālab, lai būtu vairāk gaismas, jo telpa atrodas austrumu galā, kurā ieplūst tikai rīta saule. Telpu mājīgu dara arī parketa grīda. Omulībai tiek dedzināta liela grīdas svece.
Mājasmāte atklāj, ka viņai, austrumu stila cienītājai, ir padomā iegādāties daudz spilvenu, lai varētu uz grīdas uz tiem tā laiski atlaisties un kaifot. Viņa atzīstas, ka ir mājas pele, kurai ļoti patīk būt mājās. Tajās viņa jūtas ļoti labi. Mājās Ērika var arī strādāt, jo jumtistabiņā ierīkots ērts kabinets. Ērts gan tikai maziem cilvēciņiem, tādiem, kuru garums ir līdz metram sešdesmit kā Ērikai. Garākiem ļaudīm nākas kabinetā krietni saliekties.
Šajā telpā nakšņo ciemiņi, kā arī dāmas viesībās ar tējas krūzēm uznāk papļāpāt. Lai nokļūtu kabinetā, jākāpj augšup pa kāpnēm. Tās ir meistaru Valērija Moisējenko un Antona Mašala roku darbs. Savukārt dēla istabā ierīkotas kāpnes, kas ved tieši gultā. Tā atrodas kādu metru no griestiem.
Mājas piebūvē un remontā Ērika ieguldījusi daudz līdzekļu. Pārdots dzīvoklis, ņemts arī kredīts. Idejas realizēt viņai palīdzējusi bērnības draudzene arhitekte Sandra Smolija. “Bez viņas es to nebūtu uzņēmusies,” tā Ērika.
