Par lauksaimniekiem citu nozaru ļaudis mēdz īgņoties, jo viņiem taču nekad neesot labi. Tad ziema par siltu vai aukstu, tad pavasaris kavējas un vasara arī neesot labvēlīga.Sava daļa taisnības šajos spriedumos pastāv, taču grozies, kā gribi, zemes kopēji ir vistiešāk saistīti ar dabu un klimatiskajiem apstākļiem. To sakot, gluži vienkārši vēlos akcentēt, cik ļoti smalks un neprognozējams ir šis uzņēmējdarbības veids. Turklāt tirgus aspektā saistīts ar situāciju visā plašajā pasaulē.Kāds Ceraukstes puses lauksaimnieks, kurš ir tehniski labi nodrošināts un strādā tādā mērogā, lai spētu izgrozīties arī tad, ja nāk dabas kaprīzes, pauda mulsumu, ka daudziem šajā vasarā radies priekšstats par zemkopju lielu peļņu. Tā varot spriest tikai tie, kuri no malas skatās un vērtē nozari. Kā citus gadus, arī šajā ir savas īpatnības, kas liedz gūt maksimālos ieņēmumus. Visvairāk tas attiecas uz graudu tilpummasu, ko īpaši ietekmē sīkie graudi, kuru lielā karstuma dēļ ir vairāk nekā iepriekšējās vasarās. Tātad no iekultā mazāks daudzums atbilst pārtikas labības prasībām.Zemnieki arī paši nenoliedz, ka viņiem ir sava deva konservatīvas pieejas visām lietām. Dažs nav iedziļinājies jēdzienā «fiksētā cena», kas kļūst aizvien striktāks tirgus nosacījums, un paši piedzīvo vilšanos. Konkrētās kultūras iepirkuma cena par vienu tonnu ir fiksēta ne jau ražas laikā, bet gan daudz agrāk, kad precīzi nav iespējams paredzēt, kāda būs situācija tirgū. Šajā vasarā iepirkums ir labvēlīgs zemniekiem, jo cenas kāpj augstāk par fiksēto. Bet iepriekš noslēgtais līgums jāpilda, neviens nekādas atkāpes nedod. Ir tāds laiks, kad pašiem cītīgi jārēķina, ko un kam pārdos, ko uzglabās, cik tas izdevīgi.
