Apdomājaties tik, man būs simt gadu! Pašai bail no tāda skaitļa,» secina optimisma pārpilnā simtgadniece MILDA CEĻMALNIECE.
“Apdomājaties tik, man būs simt gadu! Pašai bail no tāda skaitļa,” secina optimisma pārpilnā simtgadniece MILDA CEĻMALNIECE. Viņa dzimusi 23. maijā.
Īpašo vidū
Simtgadnieci apciemojām meitas Vizmas mājās Vecsaules pagastā. Kad ieradāmies, viņa smaidīga un saposusies sēdēja virtuvē, sasveicinājās ar ciemiņiem. Tad pati, piepalīdzot spieķim, devās uz viesistabu. “Tas man tagad nebūs vajadzīgs,” Milda piebilda un nolika spieķi sāņus, jo bija satraukusies – ka tik iznāktu skaista fotogrāfija. Pārbaudījusi, ka baltajai blūzītei apkaklīte ir precīzi sakārtota, simtgadniece ļāvās fotozibšņiem, raitam un gadskaitļos precīzam atmiņu plūdumam.
Pirms tam jubilārei šķita interesanti noskaidrot: “Klau, vai Vecsaulē ir daudz simtgadnieku?” Uzzinājusi, ka nav gan, Milda nopriecājās, ka iekļuvusi īpašo skaitā.
Baudījusi jaunību
“Esmu vietējā. Pasaulē nācu Vecsaules pagastā. Ģimenē bijām piecas māsas un viens brālis. Tēvam negāja viegli. Tajos laikos daba bieži mēdza pārsteigt ar iespaidīgiem pērkona negaisiem. Tēvs ar jauno sievu un mazo meitiņu gājuši uz mājām, sastājušies kopā, lai pārlaistu negaisu. Pēkšņi zibens trāpījis sievai, viņa uz vietas bija pagalam. Nekas cits tēvam neatlika – bija jāņem cita sieva. Tad pasaulē nāca pārējie bērni,” stāsta gaviļniece. Milda pabeigusi Griķu skolu. Viņa saka: “Kad es mācījos, vēl nebija nosaukuma “klase”, bet nodaļa. Pabeidzu četras nodaļas.”
Jubilārei bijusi gara un skaista jaunība. Viņa dzīvojusi Ceraukstē, braukusi uz Skaistkalni dziedāt korī. Uz jautājumu, cik gadu korī dziedājusi, Milda trāpīgi atbild: “Tik ilgi, kamēr jaunība bija kaulos.”
Tikai 32 gadu vecumā ar kaimiņpuisi salaulājušies baznīcā. Milda ir kristīta un iesvētīta. Piedzimusi tikai viena meita Vizma, jo vīrs satraucies par viņas veselību. “Labi vien bija, jo viegli neklājās,” teic Milda. Vizmiņai bijuši seši gadi, kad vīrs izsūtīts uz Sibīriju. Mildai palikusi liela saimniecība – sešas govis, divi zirgi un rukši. “Tolaik lika braukt strādāt uz Taurkalnes mežiem, sākumā negribēju paklausīt, tāpēc mani iebiedēja, vienu dienu iesēdināja cietumā. Tur man nepavisam nepatika, nācās pavēli izpildīt,” tā simtgadniece. Vīram Sibīrijā veselī ba bijusi novārdzināta, viņš jau 59 gadu vecumā aizgājis aizsaulē. “Bija veči, kas būtu pie manis nākuši dzīvot, bet man viņi nebija vajadzīgi,” saka Milda.
Paticis pucēties
“No darba neesmu baidījusies. Ātri gribējās pucēties. Meitēns būdams, kaplēju bietes un nopelnīju pirmo naudiņu. Pabeidzu šūšanas kursus,” teic jubilāre. Meita Vizma papildina: “Man mamma šuva skaistas kleitas. Gadījās, ka manis nopirkto audumu nobrāķēja, taču, kad uzšuva kleitu, abas bijām priecīgas. Mamma vienmēr domā par savu izskatu, nekad nav staigājusi nolaidusies. Matos ir jābūt lokām, un brošām jārotā apģērbs.”
“Senāk modē bija tamborēt dvieļu galus un ar rozēm izšūt ķisengalus. Tos glabāju goda vietā, jo tās ir manas vēstures mantas,” piebilda vecsauliete. Viņai visu mūžu paticis iet uz ballēm. Vēl 80 gadu vecumā pensionāru ballē dancojusi uz nebēdu.
Citādāka Latvija
Milda pēc iespējas mazāk cenšas lietot medikamentus. Ja ārā ir labs laiks, viņa dodas pastaigāties. Tīkot klausīties radio. 96 gadu vecumā jubilāre izturējusi smagu acu operāciju un atkal atguvusi redzes gaišumu. Avīzēs un žurnālos ar lupu izlasot jaunumus politikā. “Mani interesē ziņas par mūsu valsti. Skumji, ka pie mums ir tik liels bezdarbs un aizvien vairāk latviešu brauc strādāt uz ārzemēm. Šī Latvija ir pavisam citādāka, nekā tā bija Ulmaņlaikos. Nejūtu, ka valdošie vīri ar sirdi un dvēseli būtu pieķērušies savai valstij,” teic simtgadniece.
Vislabākā mamma
Senāk viņa lasījusi romānus tikai par mīlestību. Tagad presē iepazīst rakstus par vēsturi un mazmazmeitu, slaveno sportisti Daci Ruskuli, kura mācās Amerikā.
Skaisto simt gadu jubileju M. Ceļmalniece svinēs mājās. Ciemos atbrauks trīs mazbērni ar ģimenēm, pieci mazmazbērni, arī māsu atvases.
“Mamma man ir daudz palīdzējusi. Kad strādāju veikalā, pieskatīja manus bērnus Sandru, Spodri un Eviju. Mamma ir pacietīga, izpalīdzīga, nav skaudīga. Viņa ir vislabākā mamma,” saka Vizma.
“Ilgi biju ar jaunu sirdi. Brīnos, cik ātri dzīve aizskrējusi, gluži kā sapnis,” piebilda simtgadniece un kopā ar avīžniekiem cienājās ar kūku, nobaudīja arī svētku šampanieša malku. Sarunas beigās jubilāre viesus iepriecināja ar daudziem laba vēlējumiem.
