Skolēnu sporta deju konkurss «Jaungada valsis» 12. janvārī notika Līduma kultūras namā.
Skolēnu sporta deju konkurss «Jaungada valsis» 12. janvārī notika Līduma kultūras namā.
Tajā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku vecumā no pieciem līdz 15 gadiem. Sarīkojumu atbalstīja Bauskas rajona Padome, Īslīces pagasta padome, Upenieku un Beltes ģimenes.
Iesācēju grupa ir vislielākā
Konkurss Bauskas rajonā notiek trešo reizi, stāsta sarīkojuma organizētāja – Uzvaras vidusskolas deju pedagoģe Lidija Dāvide. Dejotāju sacensībās var piedalīties arī iesācēji. Viņi «Jaungada valsī» veidoja vislielāko grupu – vairāk nekā 50 pāru.
No Bauskas rajona konkursā piedalījās Uzvaras, Misas, Skaistkalnes, Bauskas 1. vidusskolas, Līduma un Iecavas kultūras nama, Stelpes, Mežgaļu un Bārbeles pamatskolas, Gailīšu pagasta bērnudārza audzēkņi. Bija ieradušies dejotāji no Saldus, Kuldīgas, Dobeles, Jelgavas rajona un pilsētas.
Tāpat kā pieaugušo sporta deju čempionātus, arī «Jaungada valsi» vērtēja tiesneši – Aija Roga un Ingrīda Spiridovova no Jelgavas, Ērika Sļipecka no Skaistkalnes. Sekretariāts apkopoja rezultātus, kas tika paziņoti pēc katra posma.
Katru nedēļu notiek konkursi
«Visi konkursanti sadalīti atbilstoši dejotprasmes pakāpei,» skaidro Ērika Sļipecka. «Katrai pakāpei ir izpildāmo figūru jeb dejas zīmējumu noteikts skaits. Iesācēju grupas demonstrē tikai pamatsoļus. Figūras pakāpeniski kļūst sarežģītākas.»
Sporta dejas Skaistkalnes vidusskolā Ērika Sļipecka sākusi mācīt pirms astoņiem gadiem. Viņa vada nodarbības arī Stelpes un Bārbeles bērniem. Pedagoģe uzskata, ka Bauskas rajonā deviņdesmito gadu beigās uzbangojis sporta deju vilnis. Bērni ir sajūsmināti par iespēju apgūt dejotprasmi un ļoti pārdzīvo, ja slimības dēļ nodarbības jāizlaiž.
Skolās par deju stundām nav jāmaksā. Skaistkalnes pagasta pašvaldība bez maksas piešķirot arī autobusu, kad jādodas uz kārtējo konkursu. Līduma un Iecavas kultūras namā darbojas skolēnu sporta deju maksas grupas. Ja sasniegta noteikta profesionalitātes pakāpe, pāriem jātrenējas papildus. Labākie dejotāji reizi mēnesī brauc uz Jelgavu. Par treniņstundām jāmaksā pašiem.
Skolēnu sporta deju sacensības Latvijas dažādās vietās notiek ik sestdienu vai svētdienu. Tās organizē Latvijas sporta deju federācija. Uzvaras vidusskolas pedagoģe Lidija Dāvide stāsta: «Jūtama liela rosība. Šajā mācību gadā Bauskas rajonā vien jau notikuši pieci dažādi konkursi un sacensības. Visvairāk dalībnieku pulcējis «Jaungada valsis».»
Apgūst daudzveidīgu repertuāru
Skolotājas Dāvides perspektīvākais pāris – Anna Brūna un Mārtiņš Blušs – mācās Uzvaras vidusskolas 5. klasē. Abi ir dejotāji ar lielu pieredzi, jo sporta dejas sākuši mācīties 1. klasē. Anna un Mārtiņš darbojas arī tautisko deju kopā. Pagājušajā vasarā bērni piedalījās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Toreiz «Bauskas Dzīve» Annu ievēroja mēģinājumu laukumā, un meitene sniedza žurnālistiem pirmo interviju.
Pāris savā kategorijā, ko apzīmē par E – 4 līmeni, mūsu rajonā ir labākais. Mārtiņš precizē: «Valsts konkursos rezultāti ir vidēji. Mēs nevaram konkurēt ar pilsētniekiem, jo viņiem ir daudz vairāk treniņu – vismaz piecas reizes nedēļā. Mums parasti ir divas nodarbības. Papildus cenšamies aizbraukt uz Līduma kultūras namu, jo šeit ir vislabākā deju zāle rajonā. Apmeklējam arī privātstundas Jelgavā.»
No sešām obligātajām dejām Annai un Mārtiņam vislabāk padodoties džaivs. «Ir jābūt ļoti labai atmiņai, lai atcerētos visas figūras,» domā Anna. Mārtiņš uzskata, ka tikpat svarīga ir ritma izjūta.
Tērpus dejotāji pasūta salonā «Solo» Rīgā. Tur konsultanti iesaka piemērotāko modeli un krāsu, palīdz izvēlēties apavus.
«Lielie ūdeņi» šķiet neaizsniedzami
Bauskas rajonā strādā tikai četras sporta deju pedagoģes – Lidija Dāvide, Ērika Sļipecka, Ināra Muraško un Ligita Valijeva –, taču audzēkņu skaits jau sasniedzis vairākus simtus. Sadzīvē nepieciešamo dejotprasmi skolās var apgūt visi. Taču, sasniedzot arvien labākus rezultātus, aktuāla kļūst naudas problēma. Skolotāja Sļipecka secina: «Ja dejotāju pāris grib tikt «lielajos ūdeņos», vajadzīgs ļoti daudz līdzekļu. Augstas klases dejotājiem ir pilnīgi cita treniņu sistēma, citi tērpu standarti. Laucinieku ģimenes nav tik turīgas, lai varētu to visu bērniem nodrošināt.»
