Latvijas Skolu jaunatnes XI dziesmu un deju svētku dalībnieki atgriezušies mājās. Pārvestas neaizmirstamas emocijas, kopības izjūta, lepnums par sevi un savu tautu.
Svētku dalībnieki atgūst spēkus savās vismīļākajās un visērtākajās gultiņās, baudot vecāku aptekalēšanu. Organizatoru plecus nomāc problēmu nasta, kurai risinājumu rast neizdodas piecgadi pēc piecgades. Augstvērtīgs koru skanējums, saviļņojuma asaras dziedātāju acīs, prieka un enerģijas starojums dejotāju sniegumā, tauru skaņām pielietā Ķīpsalas halle, koru balsīm piedziedātā Mūzikas akadēmija un Latviešu biedrības nams, daudz citu vietu Rīgā, kurās vēl ilgi būs jaušams jauno talantu atstātais starojums.
«Zēni jau tādi pragmatiskāki, emocijās tik ātri neizplūst. Tomēr es viņu actiņās redzēju starojumu. Šajā brīdī es noticēju, ka viņi dziedās arī turpmāk,» tā par saviem dziedātājiem Mežaparka estrādē teic Vecumnieku novada Misas vidusskolas zēnu kora vadītāja Zaiga Jēgere. «Visemocionālākais mums bija brīdis pēc koru skates. Nodziedājām labi, kopā aizgājām pie Brīvības pieminekļa, un tad skolēni izteica vēlmi uzdziedāt arī šeit. Tā mirkļa emocijas nav vārdos izsakāmas,» savus iespaidus par Bauskas Valsts ģimnāzijas jauniešiem atklāj direktors Raimonds Žabovs. Neaizmirstamo iespaidu virkni varētu papildināt vēl simtiem svētku dalībnieku.
Taču jau kuros svētkus bērnu starojumu nomāc atbildīgo amatpersonu bezatbildība. Pirms pieciem gadiem, X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izskaņā «Bauskas Dzīve» rakstīja par neizdarību gājiena organizēšanā, uzklausīja kolektīvu vadītāju, vecāku pārmetumus par draudiem, kas tika radīti bērniem karstā laika dēļ. Vēsture diemžēl atkārtojās.
«Zēni, kuriem šie bija pirmie svētki, neko daudz neteica, taču kora meitenēm bija asaras acīs,» dziedātāju noskaņojumu, uzzinot, ka svētku gājiens oficiāli ir atcelts, atstāsta Z. Jēgere. Diemžēl arī Misas korī sestdienas, 11. jūlija, ģenerālmēģinājuma laikā Mežaparkā kādai skolniecei kļuvis slikti. Par viņu piemeklējušo nespēku skolotāja brīnās. Laba, kārtīga 10. klases meitene, nav nekāda vārgule, bet mēģinājuma laikā, redzot, ka apkārt cits pēc cita bērni saļimst, viņa sāka raudāt un psiholoģiski salūza. Pēc mediķu aprūpes viņa drīz vien bija atpakaļ ierindā. «Pirms svētdienas koncerta izrunājos, nolēmām, ka bijušais jāaizmirst, šī ir jauna diena, būs jaunas emocijas, un viss bija kārtībā,» stāsta Z. Jēgere.
Par sadzīves apstākļiem Rīgas 88. vidusskolā Misas skolēni nav sūdzējušies. Guļamtelpās vietas pietika, ēdnīcā baroja labi. «Citādāk jāorganizē ēdināšana reizēs, kad bērni visu dienu pavada mēģinājumā un uz skolu atbrauc tikai vēlā vakarā,» tāds ir skolotājs viedoklis.
Maz laba par sadzīves apstākļiem var teikt R. Žabovs: «Daudzviet bija lielāka šaurība nekā iepriekšējos gadus, apgrūtināta bija iespēja izmantot dušas. Rīgas Valsts tehnikuma virtuvē ēdināšana apmierināja, taču līdzi dodamās paciņas varēja būt labākas. Nepiekrītu apgalvojumam, ka skolotāji pietiekami nepieskatīja bērnus, ļaujot viņiem naktīs negulēt. Mums bija stingra kārtība, pat nācās uzklausīt pusaudžu pārmetumus, ka neļaujam iet vakara pastaigās, liekam doties pie miera, jo viņi taču atbraukuši svinēt svētkus, nevis gulēt.»
Dziesmu un deju apguvē daudzus mēnešus mazie dalībnieki aizvada ilgās mēģinājumu stundās. Viņi pārdzīvo stresu atlases skatēs un konkursos. Kad jābrauc uz Rīgu, viņiem neatrodas normālas ietilpības autobuss, viņi nonāk neizremontētās klašu telpās, pusdienās ēd sauso pārtiku. Atbildīgajiem daudz vairāk jāstrādā, svētkus sagatavojot. Būsim lepni par savu jauno paaudzi, kura neļauj amatpersonu slinkumam un neizdarībai viņos iznīdēt dziesmu garu.
