Bauska šovasar ir tik sakopta kā vēl nekad. Zālieni un pat gadiem nekopti stūrīši kārtīgi izpļauti, raženi zied puķes, bet starp bruģakmeņiem nespraucas neviena nezāle. Vienīgi man nedod miera jautājums, kas ir tas baltais, kristāliskais pulverītis, ko vietām var redzēt izkaisītu aiz bruģa ārējām apmalēm – tur, kur nezālēm ir vislielākā iespēja ieviesties? Protams, pulverītis ir kāds herbicīds. Gribētos gan zināt, kas tā par vielu, jo esmu dzirdējusi pilsētniekus tenkojam, ka ideālas kārtības uzturēšanai zaļajā zonā tiek izmantoti dažādi preparāti – arī raundaps, ar kura izsmidzināšanu jau tā ir pārmēru aizrāvušies lauksaimniecības kultūru audzētāji.
Raundapa aktīvā viela – glifosāts –, nesaprātīgi lietota, ir visīstākā inde, kuras atliekas nogulsnējas visur – cilvēku organismā, pārtikā, ūdenī, augsnē, dzīvnieku barībā. To pierāda daudzi nopietni pētījumi. Ne pārāk sen kļuva zināms, ka glifosāta piesārņojuma jomā Latvija ieņem piekto vietu Eiropā. Turklāt mūsu iedzīvotāji tā toksiskajai ietekmei ir pakļauti vairāk nekā citviet Eiropā, jo glifosāta piesārņojuma uzraudzība pārtikai un ūdenim vispār netiek veikta. Nepastāv arī nekādi ierobežojumi raundapa izmantošanā pilsētu dārzos un parkos, ceļmalu, sliežu ceļu ārmalu uzturēšanā.
Vienīgais, uz ko var paļauties, ir toksisko herbicīdu izmantotāju godaprāts, lai gan vilšanās ir garantēta. Kāpēc zemeņu sezonā dažs labs no rīta pamostas pumpains, it kā visu nakti būtu nātrēs vāļājies? Tak’ visi saprotam, ka audzētāji ir «mazliet» pārdozējuši kaitēkļu apkarošanas ķimikālijas. Tomēr nezaudējam ticību pārējo zemeņu plantāciju īpašnieku godaprātam. Bēgšana no ķimikāliju uzbrukuma jau līdzinās spēlei: kurš kuru? Esmu pārliecināta, ka mums ir tiesības zināt arī to, kādas ķīmiskas vielas tiek izmantotas skaistas vides uzturēšanai pilsētā.
