Nesen grupa nopietnu amatvīru un sievu devās uz netālām ārzemēm, lai noslēgtu sadarbības līgumu. Visi bija gatavojušies gaidāmajam notikumam, taču pēdējā brīdī gadījās vairākas nelaimes.
Nesen grupa nopietnu amatvīru un sievu devās uz netālām ārzemēm, lai noslēgtu sadarbības līgumu. Visi bija gatavojušies gaidāmajam notikumam, taču pēdējā brīdī gadījās vairākas nelaimes.
Mazais autobusiņš ar ceļiniekiem devās virzienā uz kaimiņvalsti, robežu šķērsot bija iecerēts mazā, īpaši nenoslogotā robežkontroles punktā. Laika apstākļi gan tik svarīgajā dienā it nemaz nelutināja. Pūta diezgan stiprs vējš un sniga. Braucot pa lauku ceļu, garām pazibēja paliela skolas vecuma jaunatnes grupiņa, kas ceļu mēroja kājām. Redzētais mazliet izbrīnīja, jo bērni bija visai rudenīgi ģērbti, taču laukā uzstājīgi sevi pieteica ziema.
Robežsargi nokavē pusstundu
Apzinīgie braucēji pie robežkontroles punkta ieradās vienu minūti pirms tā oficiālā atvēršanas laika. Robežas pretējā pusē pulcējās audzēkņi. Viņi arī gaidīja vārtu atvēršanu. Visiem par pārsteigumu, robežsargus tuvumā nemanīja. Viņi neieradās ne piecas minūtes pēc darba laika sākuma, ne desmit un ne piecpadsmit.
Tā kā ceļinieki ir rajonā augstos “činos”, viņi negribēja samierināties ar tādu nekārtību. Turklāt amatpersonas to nevarēja arī atļauties, jo robežas pretējā pusē vīdēja sagaidītāju silueti. Pāris personu lika lietā mūsdienu mobilo sakaru piedāvātās iespējas. Drīz vien ļaudis noskaidroja robežsardzes vajadzīgos telefonu numurus. Sazvanītie dienesti nevarēja paskaidrot, kāpēc gandrīz pusstundu nav atvērta robeža. Militārpersonas izbraukušas un esot ceļā, bet savukārt brauktuves laukos neesot iztīrītas no biezi sasnigušās sniega kārtas.
Pārsalst arī sagaidītāji
Žēl bija skatīties uz otrpus robežas salstošajiem bērniem. Tā kā nebija zināms, cikos beidzot robežsargi atbrauks, mūspuses braucēji sveica kaimiņvalsts jaunatni ar ierašanos Latvijā un vēlēja turpināt ceļu. Viņi devās pārgājienā uz Rundāles pili. Šie bija dienas otrie robežas nelikumīgie šķērsotāji, pirmo jauniešu grupiņu braucēji jau redzēja pa ceļam. Savukārt abpus robežai sastājās vairāku lielu un mazu auto rindas. Sarunās klātesošie nonāca pie secinājuma, ka mazajā robežkontroles punktā šāds darba laika ievērošanas stils esot ierasts.
Visbeidzot bija klāt arī robežsargi, viņi atbrauca ar auto “Ņiva”, kas spēj pārvarēt sliktus ceļus. Busiņā iekāpušais jauneklis izskatījās sašutis par lauku ceļiem, kuri kļuvuši neizbraucami ar robežsardzes spēkratu. Pēc vairāku minūšu pasu pārbaudes dokumenti tika atdoti, visbeidzot varēja doties ceļā.
Netālu no robežas esošie sagaidītāji arī bija pārsaluši. Pēc diezgan ātras sālsmaizes un kafijas pagaršošanas visi atkal sēdās braucamrīkos.
Ar diezgan lielu nokavēšanos sasniedzot brauciena galamērķi, tapa zināms, ka arī otrai pusei negaidīti saslimis tulks un notikuši pēkšņi sarežģījumi. Ja jau tik daudz šķēršļu, tad sadarbība gaidāma laba, optimistiski bija noskaņoti kaimiņi.
Palīgu meklē divreiz
Atgriezties bija paredzēts daudz agrāk, taču vairākums ciemiņu aizrāvās un sāka posties mājup ap pusnakti. Sasēdās autobusiņā, visiem par pārsteigumu, tas negribēja aizvērt durvis un apgaismot ceļu. Amatvīri centās atcerēties katra autoremontēšanas pieredzi, taču tas nelīdzēja, braucējas bezcerīgi busiņā sala. Pacietības vadzim lūstot, kāds devās uz netālo ballēšanās namu un meklēja rokā namatēvu. Viņš piedāvāja autobusiņu, taču tas nevarēja šķērsot robežu, jo ir vajadzīgi īpaši dokumenti. Kāds no viesiem sazvanīja mājas un sarunāja, ka otrpus robežas braucējus sagaidīs transports.
Palīgā atbraukušais busiņš ievilka spēkratu, un tas, par brīnumu, atkal spēja gan aizvērt durvis, gan rādīt gaismu. Taču prieki nebija ilgi. Tādēļ nācās atkal meklēt rokā jau prom aizbraukt paspējušo palīgu. Namatēvs, nezaudējot humoru, vēlēja viesiem zvanīt viņam, ja izdodas arī šo spēkratu salauzt, gan atradīsies trešais autobuss.
Pustrijos naktī izsauc automeistaru
Izbraucot no pilsētas, pa ceļam uz nu jau slēgto robežpunktu vēlos viesus vēl apstādināja vietējā ceļu policija. Taču pārbaude nebija ilga, un visi atviegloti uzelpoja. Piebraucot pie slēgtā robežpunkta, aizkavējušies viesi ātri atvadījās un tumsā šķērsoja robežu. Laimīgi sasēdās pretim atbraukušajā mašīnā un devās uz mājām. Brauciena dalībnieki pārliecinājās, ka robežas Eiropas Savienībā patiešām ir atvērtas.
Vienai brauciena dalībniecei nepaveicās arī dzimtajā pilsētā, tur palikusī mašīna negribēja darboties. Nomocījusies līdz pustrijiem naktī, viņa neizturēja un zvanīja automeistaram. Automehāniķis bija nedaudz sapīcis par tik vēlu vai varbūt agru zvanu, taču, par laimi, piekāpās. Arī viņš vairs nevarēja līdzēt, darbinot mašīnu, tai bija nosēdies akumulators. Nekas cits neatlika, nācās modināt kolēģi un lūgt naktsmājas. Tā darījuma brauciens beidzās, atliek cerēt uz veiksmīgu sadarbību.
