Draudzene Ieva, šķīrusies, dēls jau gana liels, kādā komandējumā iepazinās ar igauni Jāku. Neraugoties uz palielo attālumu, abi bieži satikās gan Rīgā, gan Igaunijā, arī Bauskā.
Draudzene Ieva, šķīrusies, dēls jau gana liels, kādā komandējumā iepazinās ar igauni Jāku. Neraugoties uz palielo attālumu, abi bieži satikās gan Rīgā, gan Igaunijā, arī Bauskā.
Ik pa laikam abi kopā aizlaida arī uz kādu citu zemi, jo Ievas draugam tāds darbs – sanāk pabraukāt. Foršs vīrietis visādā ziņā. Jāpiemin, ka Jāks arī šķīries, abas meitas dzīvo pie viņa ekssievas.
Aizlaidusi uz Slovākiju
Te kādu dienu Ieva piezvana man galīgi sadrūvējusies: “Tu jau zini, ka Ziemsvētku brīvdienās gribējām ar Jāku doties uz Somiju slēpot. Nekur neaizbraucu. Viņš man pēdējā brīdī piezvana un stāsta, ka bijusī sieva atstājusi meitas, teikdama, ka dodas apraudzīt slimo māti, un nav atgriezusies ne tajā, ne nākamajā dienā.”
Jaunākā meita zvanījusi tēvam, histēriski raudādama, ka mamma viņu esot pametusi, viņa nevienam neesot vajadzīga, pakāršoties. Jāks sazvanījis sievasmāti, tā esot pie pilnas veselības un meitu nav pat redzējusi. Noskaidrojies, ka ekssieva ar savu tagadējo čomu tā vienkārši aizlaidusi uz Slovākiju slēpot. Bet iepriekš viņi taču vienojušies, ka Ziemsvētku brīvdienās sieva būs ar bērniem, Lieldienās tēvs paliks mājās. Piešmaukusi maita…
Jāks, protams, nekur braukt šādā situācijā nevar, bērniem pusaudžu vecumā tiešām var uznākt kāršanās lēkmes. Un tā jaunākā meita pārcēlusies pie tēva un paziņojusi, ka mammu vairs ne redzēt negribot.
Vienam audzināt
Normāli. Tā Jāka bijusī ir sieviete ar iekšām. Nu kā tā var, nu kā tā var?! Tiešām sievietēm neraksturīga rīcība. Bet cik daudz tādu stāstu par vīriešiem dzirdam? Un par to ne brīnāmies, ne nosodām, ne īpaši avīzēs rakstām, kur nu vēl rubrikā “Tā gadās”.
Taču tas vēl nav viss, stāsts turpinās. Ieva man atsūtīja elektroniskā pasta vēstulīti, kurā raksta, ka Jāks meitas dzīvošanu pie viņa nu esot tā hipertrofējis, ka jau pat komunicēties ar viņu kļūstot grūti. Viņš pārmetot, ka Ieva viņu nesaprotot, nezinot, kā tas ir 24 stundas katru dienu būt atbildīgam par bērnu, mazgāt, gatavot ēst. No rīta jāceļoties nenormāli agri, lai paspētu pirms meitas ieiet dušā, jo viņa tad mazgājoties ilgi un vēl žāvējot garos matus. Jākam vairs neesot laika nekam, kur nu vēl tikšanās reizēm ar Ievu. Viņa gan droši vien nezinot, kur savu brīvo laiku likt… Turklāt ekssieva nu visādi viņu terorizējot, bet Jāks nepiekāpšoties, jo tā nu esot lieliska iespēja viņai atriebties. Bet galvenais, ka meita atsakās ar māti pat runāt.
Vaimanāt līdzi?
Ieva nesaprot, kā turpmāk uzvesties – vaimanāt Jākam līdzi un žēlot nabadziņu vai arī skaidri pateikt, ka bērna audzināšana vienatnē nav viņam vienam uzvēlusies pēkšņa traģēdija. Galu galā visā pasaulē to ik dienas dara tūkstošiem sieviešu. Ja kas, – arī Ieva viena izaudzinājusi dēlu…
Nezinu, kā šīs attiecības beigsies. Patiesībā viss sākās skaisti, un man tiešām gribētos, lai draudzene ir laimīga. Jāks man patika, tāds asprātīgs, rūpīgs… Tomēr šis gadījums arī parāda, cik dažāda uztvere un reakcija situācijās ir sievietēm un vīriešiem. Abiem vajadzētu būt līdztiesīgiem, bet vienādi nebūsim nekad. Un labi.
