Omlešu zupa, vistas gulašs, kartupeļu biezzupa, makaroni ar malto gaļu, zirņu biezenis, pupiņas ar mērci, putukrējums, jogurta vai rīsu krēms – tie ir tikai daži no ēdieniem, kas šonedēļ bija pusdienās Bārbeles pamatskolas bērniem.
Omlešu zupa, vistas gulašs, kartupeļu biezzupa, makaroni ar malto gaļu, zirņu biezenis, pupiņas ar mērci, putukrējums, jogurta vai rīsu krēms – tie ir tikai daži no ēdieniem, kas šonedēļ bija pusdienās Bārbeles pamatskolas bērniem.
Ēd visi audzēkņi
Tas, ko bērni skolā ēd un vai vispār ir iespēja to darīt, ir ļoti svarīgi. Diena gara, slodze pamatīga, izsalcis bērns nespēj sekot stundas gaitai. Katra rajona mācību iestāde pēdējos gados meklē savu variantu, un, kāds tas ir, nav vienalga arī bērnu vecākiem.
Bārbeles pamatskolā pusdieno pilnīgi visi audzēkņi. Tas panākts, pirms trim gadiem mainot agrāko ēdināšanas sistēmu. Tiekoties ar skolēniem un vecākiem, direktore Dace Penķe uzklausījusi arī viedokļus par pusdienām – kas patīk, garšo, kas nav pieņemams.
Bērni teikuši, ko viņi gribētu, un direktore nolēmusi, ka tieši šī izvēles iespēja viņiem ir jādod. Vecāku domas gan dalījušās – kā tad tas būs – viens ēdīs karbonādi, bet cits turpat līdzās strēbs zupu? Taču arī pieaugušajiem katru dienu bifšteki visiem nav galdā, saka Dace Penķe. Vecāku dome direktores priekšlikumu atbalstījusi, un tagad apmierināti ir gan bērni, gan pieaugušie.
Arī brokastis
“Saimnieces sagatavo piedāvājumu pusdienām – zupas, salātus, otro ēdienu, saldo, dzērienu. Mūsu skolā bērni var ēst arī brokastis. Tas ir izdevīgi ģimenēs, kur vecāki no mājām dodas prom agri, piemēram, ja darbs ir Rīgā.
Katrs skolēns saņem nākamās nedēļas ēdienkarti ar visām cenām. Mājās kopā ar vecākiem var to izskatīt un izvēlēties, kas katru dienu būs pusdienās. Protams, to ietekmē arī izmaksas un katras ģimenes rocība.
Mazajām klasītēm kopsavilkumu veido saimnieces, lielie bērni to izdara paši. Tā kļūst skaidrs, cik kura ēdiena katru dienu jāgatavo. Piektdienā vai pirmdienas rītā audzēkņi atbilstoši savai izvēlei samaksā par pusdienām darbiniecei, kas skolā par to ir atbildīga,” stāsta Dace Penķe.
Toveri nav cieņā
Vai šāda sistēma nerada saimniecēm vairāk klapatu? Šķiet, ka vieglāk būtu likt uz plīts lielu grāpi un vārīt visiem vienu – zupu un saldo vai otro ēdienu un ķīseli. Saimniece Inta Jumiķe un virtuves strādniece Sandra Ancveire, abas arī skolēnu mammas, šādam apgalvojumam nepiekrīt. Garšīgāka esot zupa tādā mājas tilpuma katliņā, nevis toverī, arī dažādība ēdienos nav apgrūtinājums. Turklāt galvenais rādītājs ir tas, kas pēc pusdienām paliek ēdēju šķīvjos. Bārbeles pamatskolā visbiežāk tie ir tukši, un nav, ko mest atkritumu spainī. Tas liek censties vēl vairāk, teic Inta un atklāj, kādas jaunas receptes ir izmēģinātas, lai ēdiens būtu garšīgs, veselīgs un ne dārgs. Klausoties gribas dažu padomu aizgūt.
Kartupeļus un citus dārzeņus skola pērk no zemnieku saimniecības “Ģeķi”, kam ir visi nepieciešamie sertifikāti. Audzētāji vajadzīgo piegādā tik bieži, cik nepieciešams, lai Intai un Sandrai nav jārūpējas par lielu daudzumu uzglabāšanu. Pārējo pārtiku pērk no firmām, kas pašas preci pieved klāt.
Mācās rēķināt
Bārbelē sastaptie bērni atzina, ka skolas ēdiens viņiem garšo. Mācību iestādes darbiniece Dzintra Vespere ir arī mamma. Viņa atzīst, ka jaunā sistēma ir laba, turklāt vecāki ir aicināti iegriezties ēdnīcā. Viņi var nogaršot, kas īsti bērniem tiek dots.
“Mums ir ļoti labas saimniecītes, jūs taču negribēsit viņām ko pārmest?” uzrunātas vaicāja Bārbeles pasta darbinieces Aiga Staņulāne un Inese Pumpure. Aigas meita Linda mācās 2. klasē, Ineses dēls Aigars – 6. klasē. Abas atzina, ka bērni izmanto iespēju izvēlēties, ko ēst, un tas ļauj viņiem justies kā situācijas noteicējiem. Turklāt tā viņi neviļus mācās arī ņemt vērā ģimenes iespējas – to, cik naudiņas ir vecākiem. Aiga Staņulāne: “Kad mums ir nokauts ruksis, norunājam, ka skolā tagad var iztikt ar zupu, jo gaļa ir mājās.” Tā bērni iemācās saprast, kas ir ģimenes budžets, kā lieki netērēties, saka direktore Dace Penķe.
Bārbeles pamatskolā virtuves darbinieki ir skolas štatā. Arī rūpes par remontu un iekārtām mācību iestāde finansē no saviem līdzekļiem. Iegādātas profesionālas plītis, ierīces, darbiniecēm ir duša. “Kamēr vien spēšu, pie šīs kārtības turēšos. Bērniem jābūt paēdušiem,” saka direktore Dace Penķe.
