Šajās dienās Bauskas novada Domē vētī pagastu un pilsētas pārvaldes budžetus.Skaita to naudas mazumiņu, kas pašvaldības maciņā atlicis šim gadam. Domās tiek rēķināts, cik daudz varēs tērēt nākamgad. Aprises par pagastu darbinieku un pakļautības iestādēs strādājošo algām iezīmējās, pārvalžu nolikumus apstiprinot.Valsts budžetā naudas nepietiek. Valsts iestādēs strādājošajiem, tostarp pedagogiem, viens samazinājums sekojis otram. 250 latu mēnešalga skolotājiem nosaukta teju kā bagātība, par kuru pedagogu sejām 1. septembrī laimē bija jāstaro gladiolu sārtumā. Nedomāju, ka svētku izjūta pedagogos saglabāsies tad, kad viņi uzzinās, kādu algu par darbu, iespējams, saņems pašvaldībā strādājošie šoferi, remontstrādnieki, kasieres.Katrs ir godājams. Tomēr vai nav laiks arī mums kā daudzviet pasaulē ieviest principu – vairāk izglītots ir arī labāk atalgots cilvēks? Bauskas novada pagastu budžeta projekti liecina pretējo. Autogreidera vadītāja darba samaksa mēnesī – 353 lati, pagasta kasierei uzskaitvedei – 573 lati, skolas šoferim – 345 lati, pagasta projektu vadītājai – 680 latu, pagasta sanitārtehniķim – 564 lati. Simtnieki kā krelles savīti pārvalžu budžetu projektos. Nesen runāju ar topošo pedagogu, kuram, ministra Segliņa vārdiem sakot, skatienā bija dzirkstelīte. Puisis ar jūsmu, misijas apziņas pārņemts, gaidīja savu pirmo darbdienu. Vēlot jaunietim panākumus pedagoģiskajā darbā, ļoti ceru, ka pēc gadiem pieciem, kad misijas apziņai līdzās nostāsies ģimene, bērni, mājokļa iekārtošana, viņa acīs joprojām būs darba prieka dzirkstelīte. Varbūt, puis, vakaros, pēc burtnīcu labošanas, iestājies šoferu kursos! Ar žēlumu iesaku, taču skolas šofera alga ģimenei var vairāk noderēt…
