Svitenieces Edītes Untāles skolas tāfelīte atradusi jaunus saimniekus. Tagad teju simt gadu vecais priekšmets kalpos kā savdabīga ēdienkarte viesu namā «Baltā māja».
Svitenieces Edītes Untāles skolas tāfelīte atradusi jaunus saimniekus. Tagad teju simt gadu vecais priekšmets kalpos kā savdabīga ēdienkarte viesu namā “Baltā māja”.
“Esmu no Jaunsvirlaukas puses. Kad mācījos skolā, atceros, mēs vēl tikām rakstījuši uz tieši tādām tāfelītēm un darījām to ar grifeli. Mums vajadzēja rēķināt, vingrināties glītrakstīšanā. Bet man visvairāk palicis prātā, kā uz tāfelītes zīmējām. Kad nāca skolotājs, uzzīmēto ātri varēja nodzēst un turpināt rakstīt ciparus vai burtus,” savas skolas gaitas pārstāsta Edīte Untāle.
Viegli varēja nodzēst
Nenoliedzot mūsdienu tehnoloģiju sasniegumus, E. Untāle min kādu interesantu salīdzinājumu. “Bieži nākas braukt garām Saulainei. Tad ar skumjām apskatu autobusa pieturu, kas ir Elejas ceļa malā. Tā ir tik ļoti apķēpāta, ka ir nepatīkami uz to pusi raudzīties. Tad iedomājos, redz, kā mūsu laikos nedz tādas pieturas bija, nedz tik noturīgas krāsas. Ko bērni blēņodamies uz tāfelītes uzzīmējām, to arī ātri nodzēst varējām. Tagad šie smērējumi stāv gadiem ilgi citiem par kaunu,” ar vieglu ironiju secina sviteniece.
Gadu gaitā Edītes skolas tāfelīte noklīdusi. Taču, pārnākot uz Sviteni, viņa mājas bēniņos atradusi tieši tādu pašu. Ilgus gadus tā gulējusi nevienam nevajadzīga, taču reiz viņa par to atcerējusies un nolēmusi uzdāvināt paziņai – viesu nama “Baltā māja” saimniecei Solveigai Ikertei. Edīte uzskata, ka gaumīgi iekārtotajā viesu mājā šai lietiņai noteikti tiks rasts noderīgs pielietojums un pagātnes liecību izmantos vēl ilgi.
Kalpos kā ēdienkarte
Solveiga Ikerte “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka vecās tāfelītes nokļūšana viņas īpašumā esot likteņa nolemta. “Ar Edīti esam bieži tikušās gan rokdarbu pulciņu Svitenē vadot, gan braucot uz teātriem, operu. Viņa man devusi upeņu stādus, mācījusi tos pareizi kopt. Kad Edīte piedāvāja šo seno priekšmetu, man tā kā bija neērti ņemt, bet tiku pārliecināta, ka te tam būs īstā vieta. Vīrs tāfelīti pielaboja, notīrīja, un nu tā sāks jaunu dzīvi,” skaidro S. Ikerte. Paredzēts, ka seno skolas laiku tāfelīti izmantos uzņēmuma šefpavārs. Uz tās viņš rakstīs dienas speciālā ēdiena nosaukumu un to izliks zālē.
Tas nu ir pilnīgi pašsaprotami, ka gadu gaitā mācību metodes un palīglīdzekļi skolās mainījušies. Tāpēc var priecāties, ka vecajai skolas tāfelītei rasts jauns pielietojums.
