Apmeklējot Bauskas rajonu, veselības ministrs GUNDARS BĒRZIŅŠ atbildēja uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem.
Apmeklējot Bauskas rajonu, veselības ministrs GUNDARS BĒRZIŅŠ atbildēja uz “Bauskas Dzīves” jautājumiem.
Kā vērtējat pašvaldību atbalstu veselības aprūpei?
– Interesanta situācija izveidojusies Bauskā. Pilsētas siltumtīklu uzņēmums pieprasa nesamērīgi lielu maksu par apkuri un silto ūdeni no slimnīcas, un pašvaldība to pieļauj. Alternatīva siltuma apgāde būtu divas vai pat divarpus reizes lētāka. Slimnīcas rīkotājdirektors Uģis Zeltiņš man teica, ka ārstniecības iestādei ik mēnesi jāmaksā tūkstošiem latu par siltumtīklu uzņēmuma pakalpojumu. Tā ir nesamērīgi aug sta cena. šādi pilsēta uz medicīnas iestādes un pacientu rēķina cenšas risināt savas problēmas, jo Bauskā savulaik ir paņemts liels kredīts siltumpiegādes sistēmas rekonstrukcijai.
(“Bauskas Dzīve”, sazinoties ar uzņēmuma “Bauskas siltums” grāmatvedību, precizēja, ka apkures sezonā slimnīca maksā 4500 – 5000 latu mēnesī.)
Kad sāksies veselības aprūpes iestāžu attīstības plāna realizācija? Bauskas rajonā dzīvojošiem pacientiem ir svarīgi zināt, cik noteikts un stingrs būs virziens uz Jelgavu.
– Struktūrplāna realizācija jau pakāpeniski notiek. Zemgalē reģionālā daudzprofilu slimnīca ir Jelgavā. Tur ārstēs visus tos pacientus, kuru saslimšanas Bauskas lokālajā slimnīcā atbilstoši tās statusam nevar tikt ārstētas. Vēl sarežģītākos gadījumos pacienti tiks novirzīti uz klīnikām Rīgā.
Kā ministrs vērtē investīciju izmantošanu lokālajās medicīnas iestādēs? Gadiem ilgi Bauskas rajonā nebija aparatūras krūšu pārbaudei. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā ir iegādāts lietots aparāts, februārī gluži jauns mamogrāfs būs Bauskā.
– Pašlaik nav noteikti standarti un kritēriji, uz cik kilometriem (iedzīvotājiem) nepieciešams mamogrāfs. Svarīgākais – lai tiek aptverts pēc iespējas lielāks iedzīvotāju kopums, kuriem šī izmeklēšana nepieciešama, lai diagnostikas ierīce būtu pietiekami noslogota. Nav izdevīgi iegādāties aparatūru, ja to nevar noslogot vismaz 85 procentu apmērā.
Ir nācies dzirdēt, ka jūs ļoti atzinīgi izsakāties par ģimenes ārstiem. Taču dakteru nepietiek, 1998. gadā Bauskas rajonā bija 33 ģimenes ārstu prakses, šī gada sākumā – 29. Kāds varētu būt risinājums?
– Veselības ministrijā tiek izstrādāta cilvēkresursu attīstības programma. Tajā tiek izskatītas arī iespējas ģimenes ārstu institūcijas stiprināšanai un nodrošināšanai ar kadriem. Viena no iespējām ir pakāpeniska un regulāra darba samaksas paaugstināšana, kas ļaus piesaistīt arī jaunus speciālistus. Cits variants paredz paplašināt ģimenes ārstu palīgu institūciju, nododot tai arī dažas līdz šim ģimenes ārstu veiktās funkcijas.
Ģimenes ārstiem, pie kuriem jau kopš šīs prakses sākumiem reģistrējušies vairāk nekā 2000 pacientu, tikšot pielietots regresa koeficients prakses finansējumā. Tas tiekot darīts, lai ieviestu saprātīgas slodzes. Vai tādā gadījumā iecienītākie ārsti tiek sodīti?
– Šis ir ļoti svarīgs jautājums, kurā nopietni iedziļināsimies, sadarbojoties ar abām ģimenes ārstu asociācijām. Latvijā ir 1400 ģimenes ārstu. Uzskatu, ka viņi ir kā vēstneši no tautas, un vēstnešus nemēdz sist par to ziņu, ko viņi atnesuši. Pašlaik šī vēsts ir tāda, ka daudziem ārstiem ir pārāk daudz pacientu. Katru nav iespējams reizi gadā redzēt, kur nu vēl ārstēt. Tas nav normāli.
Ģimenes ārstam ir tiesības atteikt reģistrēt jaunu pacientu, ja prakse jau ir pilna (virs 2000 pacientu). Pats mediķis nav vainīgs, ja tiek piemērots regresa koeficients, un tas nav uzskatāms par sodu. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra izvērtēs katru gadījumu. Ja teritorijā uz 3000 iedzīvotājiem ir tikai viens ģimenes ārsts, regresa koeficients netiks piemērots. Turklāt jāņem vērā arī pakalpojuma kvalitāte. ja ģimenes ārsta aprūpē ir vairāk par 2000 pacientiem, viņi nesaņem pietiekami labu aprūpi, bet par zemākas kvalitātes pakalpojuma sniegšanu tiek maksāts mazāk.
Ir paziņots, ka 2005. gadā medikamentu cenu kompensēšanai būs vairāk līdzekļu. bet realitātē medikamentu cenas ir palielinājušās, inflācija augusi un par šo naudu var nopirkt mazāk zāļu.
– Salīdzinot ar 2004. gadu, medikamentu kompensēšanai šogad piešķirts par 10,5 miljoniem latu vairāk. Ar 1. jūliju sarakstā būs iekļautas vēl papildu diagnozes, ar kurām slimniekiem pienākas lētākas, valsts kompensētas zāles. Zinu, ka Lietuvā un Igaunijā atmaksāts tiek lielāks apjoms, bet nav iespējams Latvijā uzreiz sasniegt šo līmeni.
Attiecībā uz inflāciju – kompensējamiem medikamentiem ir noteiktas bāzes cenas un aptieku piecenojuma lielums, kas nemainās atkarībā no inflācijas. Par pārējiem medikamentiem runājot – nav ministrijas spēkos ietekmēt inflāciju, tāpat kā Latvijas valdībai nav iespējams iespaidot naftas cenas pasaules biržās.
Cik liels ir nodrošinājums ar medikamentiem slimnīcā? Kāpēc tik bieži pacientam pašam jāpērk zāles?
– Nevaru iepriecināt, stacionāri ir nodrošināti ar medikamentiem par 45 procentiem. Pagaidām vairāk nevaram atļauties. Izņēmums ir lielās valsts slimnīcas un specializētie ārstniecības centri.
2005. gada 1. aprīlī stāsies spēkā jaunie veselības aprūpes finansēšanas noteikumi. Iestāšanās maksa slimnīcā būs lielāka, bet par manipulācijām nebūšot jāmaksā. Vai tiešām?
– Tā gluži nav. Noteikumiem ir pielikums, tajā saraksts, kurā ir uzskaitītas visas tās manipulācijas (izmeklēšana, analīzes, pārbaudes, procedūras), par kurām būs, un tās, par kurām nebūs jāmaksā.
Kāds ir ministrijas viedoklis par veselības brīvprātīgās apdrošināšanas sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem? Bauskas slimnīcai, piemēram, nauda no apdrošinātājiem jāgaida mēnešiem.
– Tas ir haoss. Apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu apjoms ir plašs, gandrīz neaptverams un ļoti atšķirīgs. Katrs cenšas noķert savu klientu un dabūt viņa naudu. Uzskatu, ka ir nepieciešams likums par veselības brīvprātīgo apdrošināšanu, lai paredzētu visu pušu tiesības, pienākumus un soda sankcijas.
Veselības ministrija turpina pārbaudīt valsts slimnīcu vadītāju algas un piemaksas. Savulaik Stelpes pagastā strādājušais ārsts Gunārs Lasmanis nesamērīgi lielu piemaksu dēļ pat zaudējis ministrijas uzticību un atbrīvots no darba.
– Par dakteri Lasmani runājot, pašlaik viņš slimo, tāpēc nav parakstījis rīkojumu par atlaišanu. Latvijas Onkoloģijas centram tagad ir cits vadītājs.
Vai ir kādi “griesti” vietējo slimnīcu vadītāju atalgojumam, ja tas tiek maksāts no slimnīcas ienākumiem? Kuram ir tiesības to kontrolēt vai pieprasīt šādas ziņas?
– Slimnīcu vadītāju atalgojumu nosaka Ministru kabineta 2002. gada 27. decembrī pieņemtie “Noteikumi par valsts uzņēmuma direktora, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši valsts uzņēmumu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību iedalījumam”. Tātad lokālo slimnīcu vadītāju atalgojumam ir jābūt saskaņā ar šiem noteikumiem.
Ziņas par direktora atalgojumu, kas tiek maksāts no slimnīcas ienākumiem, var pieprasīt slimnīcas īpašnieks, šajā gadījumā Bauskas Dome.
