Kādreizējās baušķenieces Lauras Uščas tekstilijas eksponētas izstādē «Septiņi stāsti», kas līdz 7. septembrim apskatāma Svētā Pētera baznīcā Rīgā.
Kādreizējās baušķenieces Lauras Uščas tekstilijas eksponētas izstādē «Septiņi stāsti», kas līdz 7. septembrim apskatāma Svētā Pētera baznīcā Rīgā.
Laura kopš Bauskas 1. vidusskolas 9. klases beigšanas ir projām no Zemgales. Šajā pavasarī viņa absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju un par bakalaura darbu saņēma augstāko vērtējumu – desmit balles. Reti kura studenta darbs iegūst tādu novērtējumu, saka Tekstilmākslas nodaļas vadītāja profesore Aija Baumane. Viņa ir šī gada bakalaura darbu vadītāja visām sešām nodaļas absolventēm, kuru darbi kopš jūlija vidus «iedzīvojušies» Rīgas centrā, vēsturiskā dievnama velvēs. Jaunām māksliniecēm tā ir vienreizēja izdevība parādīt radošo veikumu, jo parasti Sv. Pētera baznīcā izstādes rīko mākslas pasaulē vārdu ieguvušas personības.
Jubileju iezīmē kopā ar studentēm
Tekstilmāksliniece A. Baumane «Bauskas Dzīvei» stāstīja: «Izstāde ir saistīta ar manu jubileju. Negribēju izvietot vecus darbus, tādēļ aicināju piedalīties arī studentes, kuras šogad aizstāvēja bakalaura darbus. Ļoti labi zinu, cik sūri jaunajiem tagad jācīnās, lai iekļūtu izstāžu apritē. Agrāk, piemēram, bija jauno mākslinieku izstādes, kādas vairs netiek organizētas. Jāteic, ka Laura ir šīs ekspozīcijas idejiskā vadītāja, plakāta un oriģināla ielūguma autore.»
Izstādes nosaukums «Septiņi stāsti» norāda veidotāju skaitu un zemtekstā pauž tās dziļāko slāni – tekstiliju saturu. Laurai Uščai eksponēti četri lielformāta darbi, segas, kurām ir ne vien dekoratīva, bet arī funkcionāla nozīme. Baušķenieks Laimonis Šulcs, aplūkojot Lauras darbus, bija pārsteigts par autores lielisko krāsu izjūtu. Viņaprāt, jaunā māksliniece teicami pārvalda melno, balto, pelēko un visu spilgto spektru.
Latvijā neapgūta tehnika
Tekstilmāksliniece Aija Baumane par studentes darbiem saka: «Neparastākais, ka Latvijā līdz šim nav izmantota tāda tehnika, kādā darbus veidojusi Laura. Katras segas pamatā ir filcs, nevis stellēs austs materiāls. Uz tā studente daudzveidīgi parāda prasmi izmantot tekstiltehnikas – batiku, izšuvumu, aplikāciju un viņai vien zināmus paņēmienus. Aužot būtu sarežģītāk izpaust radošās ieceres.
Priecājos, ka studente atrada Āgenskalnā vecu ražotni, kur gatavo filcu, un viņai izdevās rūpniecības uzņēmumā izpildīt tam neraksturīgu darbu.»
Lauras tekstiliju nosaukums ir «Sliņķa stāsti». Autore atklāj, ka cikls veltīts draudzenes mazajai meitiņai Annemarijai. Bērna kustības grafiski atveidotas figūrās, kas pauž dažādus noskaņojumus. Laurasprāt, slinkums ir pozitīva īpašība pretstatā dīkdienībai. Slinkums liek domāt, kā lietas vērst labākas. Daudzas jaunas tehnoloģijas izdomāt rosina arī slinkums. Šī tēma risināta arī jaunās mākslinieces citos darbos – apgleznotās krūzītēs un šķīvjos.
A. Baumane piedāvājusi savai audzēknei piedalīties starptautiskā izstādē, kas katru otro gadu notiek Viļņā. Latvijas mākslinieki tajā piedalīsies ceturto reizi. Profesore saka: «Manuprāt, Lauras darbi varētu labi iekļauties šajā tekstilmākslas skatē, kurā piedalās vairāku valstu autori.»
