Pēc traģēdijas lielveikalā «Maxima» Zolitūdē ekonomikas ministrs uzdevis nekavējoties nodrošināt, lai pašvaldību būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes par būvnormatīvu ievērošanu visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās. Arī tā ir viena no traģēdijas mācībām. Tomēr būtu labi, ja turpmāk šādu ēku drošības testēšanu noteiktu par sistēmu, nevis ārkārtas situāciju seku likvidēšanu.
Taču par bezatbildību un lielās nelaimes cēloņiem šoreiz nerakstīšu, manas pārdomas ir pozitīvas – par Latvijas ļaužu spēju līdzi just, atbalstīt un solidarizēties. Valsts asinsdonoru centrā jau pavisam īsā laikā bija nodots tik daudz asiņu, ka to bija pārpārēm un vairāk nevarēja pieņemt. Arī kolēģes meita bija turp devusies un sniegusi savu palīdzības artavu.
Vakar vakarā līdz pulksten 18.30 portālā ziedot.lv projektam «Atbalsts 21. novembra traģēdijā cietušajiem» saziedoti 297 038,93 lati. Atceraties TV sižetus, kur jaunieši nelaimes vietā esošajiem piedāvāja un dalīja sviestmaizes? Un pavisam negaidīti savā elektroniskajā pastkastē vakar atradu iecavnieka Ivara Šmita dzejoli – veltījumu, līdzjūtību, aicinājumu –, kurš rakstīts saistībā ar traģēdiju Zolitūdē. Paldies ļaudīm par labāko no visām cilvēka spējām – just līdzi un atbalstīt!
Mani aizkustina arī citās zemēs dzīvojošo solidaritāte. Saņēmu vēstuli no kolēģes Polijā. Draugs zviedrs, kurš pašlaik atrodas Taizemē, no turienes piektdienas naktī atsūtīja vēstuli: «Ceru, ka bojāgājušo skaits nepalielināsies. Droši vien nevaru apjaust to cilvēku šoku, kas bija veikalā tumsā iesprostoti kā slazdā. Jādomā par to, cik negaidītā veidā un vietā var pēkšņi beigties dzīve…»
Visi šie ļaudis ar savu atbalstu sēru dienās manas drūmās domas vērš gaišākas.
