Uzņēmuma «Bauskas piens» juristu neapmierināja, ka 9. februārī esam avīzē publicējuši tekstus «Lasītāju balss».
Uzņēmuma “Bauskas piens” juristu neapmierināja, ka 9. februārī esam avīzē publicējuši tekstus “Lasītāju balss”. Tur kāds tālruņa zvanā izteicies par izejvielu trūkumu “Bauskas pienā”. Šādi zvani tiekot publicēti tieši tad, kad uzņēmums ievietojis laikrakstā sludinājumu par piena pirkšanu neierobežotā daudzumā. “Mēs liekam sludinājumu, lai tam būtu atdeve, bet jūs ar to lasītāju sleju strādājat mums pretī,” sacīja jurists.
Sapratu tā – uzņēmuma likstās, ka tam trūkst piena, vainīga avīze. Piena upes nesāks plūst pēc viena sludinājuma, bet gan ar labu attieksmi ikdienā pret piegādātājiem, klientiem. Ilgu laiku metodiski “Bauskas piena” klienti tikuši pazemoti, viņiem nesamaksājot par nodoto pienu. “Bauskas Dzīves” redakcija tikusi applūdināta ar gotiņu īpašnieku vēstulēm un tālruņu zvaniem par to. Lai situāciju vērstu labāku, redakcijā pat rīkojām “apaļā galda” sarunu, piena piegādātājus savedot kopā ar pārstrādātājiem.
Piena piegādātājus šī uzņēmuma vadība ir saukājusi par “sumašedšije” un tamlīdzīgi. Bet šādu akcentu “Bauskas piena” vadības stilā ir daudz, un tieši tādas “sabiedriskās attiecības” ir novedušas pie tā, ka piegādātāju “Bauskas pienam” kļūst aizvien mazāk.
Tirgus ekonomikas apstākļos klienti ir jāmīl un par viņiem jārūpējas. Zivs meklē, kur dziļāks, bet cilvēks – kur labāk. Un šis cilvēks saprot, ka sadarbība ar “Bauskas pienu” nav pati labākā viņa maciņam. Vēl jau varētu patriotisma dēļ nodot pienu Bauskā, jo mums taču vajag, lai pašiem rit ražošana, lai šeit ir darbavietas, nodokļi. Ja nespēj maksāt, tad varētu vismaz būt jauki attiecībās ar vietējiem ļaudīm, jo ir reizes, kad nauda nebūt nenosaka vēl visu. Lielie piena ražotāji mūsu rajonā tomēr panākuši labvēlīgus nosacījumus sadarbībai ar “Bauskas pienu”, tātad risinājums iespējams. Tikai kāpēc gan uzņēmums to neattiecina uz mazajiem ražotājiem?
Īslīces pagasta zemniece Līga Jaunzeme ir viena no tām, kam “Bauskas piens” mēnešiem nemaksāja par nodoto produkciju. Viņa savas saimniecības slaukumu nu nodod pārstrādātājiem Rīgā. “Mums saulīte uzspīdējusi. To, ko nevarējām vairākus gadus izdarīt, esam paveikuši gada laikā. “Bauskas piens” spļāva tieši traukā, no kura pašiem jādzer. Nebaidieties, ka esat mazi piena ražotāji, ja par sevi cīnīsities, dzīve ies uz augšu. Esam tikuši pie Eiropas kvotām, nedaudz pie Eiropas naudiņas. Ar Rīgas uzņēmuma palīdzību redzam sava darba augļus un normālu nākotni,” teic L. Jaunzeme.
Nevērīga attieksme esot ne tikai pret piena piegādātājiem, diemžēl redakcija saņem vēstules arī par tikpat nejauku izturēšanos pret darbiniekiem. Piemēram, līdz neprātīgam minimumam samazināts piena vedēju šoferu skaits. Tālab slodze palikušajiem milzīga. No maija līdz oktobrim esot bijis tā, ka šoferim jāstrādā bez brīvdienām. Vēstuļu autori jautā, kā tad tiekot ievērota darba likumdošana par darba laiku. Lielā piena sezonā atkal būšot šoferiem pārslodze. “Risināt šos jautājumus uzņēmumā uz vietas ir bezcerīgi, neviens nesadzird,” raksta kāds “Bauskas piena” darbinieks.
