Oktobrī, kā jau rudenī ierasts, izcēlās liela vētra. Tā bija brēka par divām grāmatiņām, ko dzimumu līdztiesības mācīšanai bērnudārzā sagatavojusi Labklājības ministrija.Bilžu grāmatas «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards» ir tulkotas no dāņu valodas un izdotas ar Ziemeļu Ministru padomes atbalstu. Tās domātas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomu, uzdevumiem, pienākumiem dzīvē.Izdevumam atradās pretinieki, kuri bija gatavi apgalvot, ka brīdī, kad Karlīna sāk stūrēt rotaļu auto un Kārlis ņem rokā slotu, mainās viņu dzimums un tas uzskatāms par homoseksuālisma propagandu, kam arī esot veltīts izdevums.Ceru, ka skaidru prātu spējuši saglabāt pedagogi Ķekavas bērnudārzā «Bitīte». Šī pirmsskolas iestāde bija iesaistīta Labklājības ministrijas pilotprojektā, kura gaitā grāmatas «Bitītē» izmantotas apmācībā. Tikpat labi projektā varēja būt iesaistīta Bauskas «Zīlīte» vai Rundāles «Mārpuķīte», uz kurām daži nejēgas vedinātu skatīties ar aizdomām – vai tik tur pa kluso puikas necenšas pārtaisīt par meitenēm?!Neviens taču īpaši nebrīnās, ja teātra izrādē kungi spēlē dāmu lomas vai uz ielas sievietes labo tramvaja sliedes. Arī to, ka ģimenē nav tādu vīriešu un sieviešu darbu, šķiet, esam apguvuši. Manos tālajos vidusskolas laikos stundu sarakstā arī meitenēm bija traktormācība un elektrotehnika. Ar šodienas prātu spriežu, ka derēja tās tehniskās lietas centīgāk mācīties, tad daža sadzīves ķibele nelīdzinātos pasaules galam. Taču – ko lai dara, ja nevainīgo stāstiņu par Karlīnu un Kārli, kura mērķis ir vienkārši lauzt ierobežojošus stereotipus, dažs pieaugušais acīmredzot tulko atbilstīgi savai samaitātībai…
