Esmu pastāvīga «Bauskas Dzīves» lasītāja, un manu uzmanību piesaistīja sleja 22. augusta avīzes numurā, kurā lasītāji uzdod savus jautājumus. Tiek vaicāts, kad beidzot noķers melni balto suni, kurš dzīvo Mūsas krastā Bauskā.Lasot šīs rindas, kas sola Duksītim (kā mēs, Krasta ielas iedzīvotāji, viņu dēvējam) mūža beigas kādā patversmē, nolēmu vērsties pie jums suņa vārdā, lūdzot palīdzēt. Viņš ir pilnīgi nekaitīgs. Dzīvoju Krasta ielā un šo suni pirmo reizi sastapu ziemas sākumā. Viņš parādījās izkāmējis un ļoti, ļoti bailīgs. Par bailēm lielāks ir tikai izsalkums un slāpes pēc mīlestības. Duksītis sāka mums tuvoties soli pa solītim, ķepām drebot. Nē, nē, viņš neubago un citādi neuzbāžas, tikai viņa skatiens lūdz pēc palīdzības. Tā mēs, Krasta ielā dzīvojošie kaimiņi, katrs pēc savas rocības sākām viņu barot. Pie mūsu ģimenes viņš mēdz iegriezties uz vakariņu laiku, parādoties pļaviņā, pretī mājai.Apmēram jūnija vidū bija pirmais brīnums – Duksītis ļāva manai mammai sevi noglaudīt. Jūlijā viņš pierada tiktāl, ka ļāvās noglaudīties arī man, jo viņa draudzība bija jāiekaro, gluži kā Džeina Gudola iekaroja šimpanzu draudzību. Duksītis sākumā vispār nevienai dzīvai radībai nenāca klāt un bēga, ja kāds tuvojās tuvāk par 10 – 15 metriem. Bija skaidrs, ka viņam kāds ir nodarījis pāri. No kurienes šis suns uzradās, mums ilgi nebija ziņu. Kāds vecs vīrs zināja teikt, ka sunim bijušas mājas, taču saimnieki sākuši izturēties pret viņu cietsirdīgi, arī turējuši badā, līdz visbeidzot cilvēki pārcēlušies uz citu dzīvesvietu, bet suni pametuši. Duksītim nebija izvēles. Acīmredzot bada spiests, viņš devās meklēt sev jaunas mājas, sperot soļus uz upes jau kust sākušā ledus, un nonāca Krasta ielā. Tā viņš tagad pieder mums visiem, pie viņa ir pierasts.Svarīgākais, ko vēlējos pateikt un lūgt, dariet zināmu baušķeniekiem, ka viņš nav bīstams, nedara pāri! Tomēr viņam ir vajadzīgas mājas, saimnieks, kurš par suni gādātu un mīlētu. Savā ģimenē diemžēl viņu nevaram pieņemt, mums jau ir trīs maza izmēra suņuki. Ja gadījumā Duksītim nekad neatradīsies saimnieks, lūdzu atstāt viņu mierā, mēs, Krasta ielas iedzīvotāji, viņu pa visiem paēdināsim.
