Vecpilsētas pagalmiņu šarms, zināmu un eksotisku putru smarža, amatnieki un topošie biznesmeņi – to visu triju stundu garumā varēja izbaudīt sestdien, 12. septembrī, Bauskā. Pilsētā notika V Pagalmu un III Putras godēšanas svētki.
«Bauskā šodien nonācu pilnīgi nejauši. Esmu ļoti priecīga, ka piestājām šajā pilsētā. Te svētkos ir tik interesanta un daudzveidīga pro-
gramma, ka laikam pārplānosim brauciena grafiku un uzkavēsimies ilgāk,» tā «Bauskas Dzīvei» atzina valmieriete Ina Zepa. Laikraksta žurnālists viņu sastapa Tūrisma informācijas centrā, kad vidzemniece bija iepazinusies ar jauno «Mīļummetru».
Atceras jaunību
«Man ierādītā vieta ir ļoti romantiska, apmeklētājiem instrumenta spēle patīk, tādēļ šajos svētkos jūtos ļoti iederīgs,» to «Bauskas Dzīvei» pastāstīja leijerkastnieks no Rīgas Gatis Grīnbergs. Viņa spēlētās dažnedažādās melodijas tika izvilinātas no leijerkastes, kas pirms pāris gadiem uzbūvēta Vācijā. Bausku G. Grīnbergs atceras kā romantiskiem piedzīvojumiem apvītu jaunības pilsētu, kad viņš, būdams Rīgas zēns, draudzības koncertos tikās ar Dzintara Zeibota vadītā deju kolektīva «Jandāls» jauniešiem.
Kokamatnieks Vidmants Lietuv-ņaks no Pakrojas vairākas stundas baušķenieku acu priekšā greba lielu liepas koka kausu. Viņam aiz muguras gozējās koka pūce, kuras darināšanai meistars veltījis trīs mēnešus. «Tas ir interesanti, ka cilvēki nāk klāt, uzdod dažādus jautājumus. Daži no tiem man šķiet pavisam smieklīgi. Taču saprotu, ka nevar zināt visus amatnieku noslēpumus. Tādēļ ir labi, ka šādā pasākumā viņi ar manu nodarbošanos var iepazīties tuvāk,» viedokli pauda Lietuvas amatnieks.
Biznesmeņi ir jāatbalsta
Ģimnāzists Kaspars Kalējs Bauskas kultūras centra pagalmā iekārtotajā biznesa sētā interesentiem ļāva apskatīt un piedāvāja iegādāties viņa darinājumus. Tās bija dažādas attapības un pacietības spēles, no kurām vairumu puisis pats izdomājis.
«Mūsu bibliotēka vienmēr ir atbalstījusi jaunos biznesmeņus. Jo viņu mums būs vairāk, jo lielākas cerības, ka ātrāk izdosies uzbūvēt jauno bibliotēku,» savtīgos iemeslus ar humora pieskaņu atklāj Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane.
Celiņš līdz bibliotēkas pagalmam veda pa savdabīgu biznesa «Slavas aleju» – abās ietves malās pie namu sienām bija izlikti pasaulē pazīstamāko uzņēmēju un biznesa ideju attīstītāju portreti, viņu pulkā iekļāvās arī Aivars Svarenieks, Indulis Pētersons un citi vīri no Bauskas.
Gribu zirdziņu!
Pirmo reizi pagalmu svētkos pie sevis aicināja Plūdoņa ielā šovasar atvērtā veterinārā centra «Cortex» saimnieki. Centra vadītāja Dace Balode pauda prieku, ka pagalmā ierodas tik daudz interesentu. Vairākus šeit ievilinājusi savdabīgā reklāma par iespēju pamēģināt «Zirga spēku» un «Govs veselību». «Tās ir daudziem zināmās smēres sāpju mazināšanai, ko iesakām ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem,» skaidro veterinārārste.
Kamēr vecāki iepazīstas ar medikamentu lietošanu, bērnu uzmanību piesaista zirgs Naudiņš un mazais ponijs Vincents. Zirdziņš pirmo reizi devies tik tālu no mājām, tādēļ ne visas treneres Laimas Grigorjevas komandas tiek izpildītas. Taču bērnu sajūsmu tas nemazina. «Mums arī mājās vajag tādu zirdziņu!» ne vienu vien vecāku šajā sētā pārsteidz mazuļu kategoriskā formā izteiktais lūgums.
Daudzi pirmoreiz redzēja un klausījās, kā skan sens mūzikas instruments ieviņas. To šajā pagalmā spēlēja Bauskas veterinārā centra darbinieču paziņa no Ķekavas. Ieviņas ir Vidzemei raksturīgas ermoņikas, kuru autors lielākoties bija Augusts Ieviņš.
Garākās stundas mūžā
Par svētku programmas daudzveidību atzinīgi izteicās vairāki apmeklētāji. Baušķeniece Baiba Sūre sociālā dienesta pagalmā savai septiņus gadus vecajai meitiņai Elzai ierādīja, kā pareizi no tītavām jānotin dzijas pavediens. «Šis darbiņš nav svešs, tikai man bērnībā nebija tādu tītavu, dziju vajadzēja turēt izplestās rokās. Tās līdz šim bijušas mana mūža visgarākās un visgrūtākās stundas. Tas ir skaisti, ka šādos svētkos varu uzjundīt sev tādas atmiņas,» secināja B. Sūre.
Daudzi bija priecīgi vaigā skatīt mutīgo vidzemnieci Ilzi Briedi no televīzijas šova «Īstās latvju saimnieces». «Vieta gan mums laba atvēlēta – upes krastā. Te jau vējš visus taukumiņus aizpūš. Taču baušķenieki gan ilgi turēti badā, lielais katls dažās minūtēs jau tukšs. Bet lai nesatraucas, mēs vārīsim vēl. Ir tak cilvēki ar garšīgu putru jāsabaro, lai spēka līdz vakaram pietiek,» sprēgāt sprēgāja šerpās saimnieces valodiņa.
Ko te dod?
Putras ēšana un vecpilsētas iepazīšana vienā svētku programmā tika vērtēta dažādi. «Bauskas Dzīvei» nācās dzirdēt ne vienu vien repliku: «Ko pie jums te dod? Neko! Putras nav? Tad mēs nemaz te nenākam.» Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce neslēpj, ka svētkus svinēt mums visiem kopā vēl jāmācās. Svarīgi ir izdomāt dažādas jaunas izdarības, atrakcijas. Vairumā gadījumu tas piesaistīs bērnu uzmanību, līdz ar viņiem uzkavēsies arī vecāki. Tas ir svarīgi, lai pasākums nepārvērstos skrējienā ar lielo karoti no grāpja līdz grāpim.
«Bija daudz ko redzēt un jaunu uzzināt, varējām izrunāties, dažviet stāstītais un rādītais bija tik interesants, ka par putras ēšanu aizmirsām,» «Bauskas Dzīvei» svētku noslēgumā atzina baušķeniece Vilma Kalniņa. «Bija jauki, ka pie mums daudzi cilvēki ienāca smaidīgi, zinātkāri. Viņu pozitīvisms darīja šo dienu jaukāku arī mums,» pasākumu vērtēja Aija Karpoviča no tirdzniecības nama «Kvēle».
Svētku noslēgumā ļaudis tika aicināti Rātslaukumā, kur noskaidroja loterijas veiksminiekus. Skrējienā pa pagalmiem uz pasākuma kartes bija jāsavāc zīmodziņi, jāievieto loterijas kastē un tad 25 dalībnieki tika pie balvām. Pagalmu svētku kulminācija bija iespēja pēc daudzu gadu pārtraukuma apskatīt kinoteātri «Uzvara» no iekšpuses, piedalīties īpašā kinovēstures programmā «Mijkrēslis ar karaļiem».
Svētkus pilsētā rīkoja biedrība «Bauskas vecpilsēta» ar novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
