Bauskas rajonā pagaidām nav konstatēts neviens gadījums, kad knišļu uzbrukumu dēļ būtu gājuši bojā mājlopi.
Bauskas rajonā pagaidām nav konstatēts neviens gadījums, kad knišļu uzbrukumu dēļ būtu gājuši bojā mājlopi.
Tā “Bauskas Dzīvei” apgalvoja Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite.
Speciālists paskaidroja, ka knišļi ir sastopami arī Zemgalē, taču to koncentrācija dabā pie mums nav dzīvniekiem bīstama. Vēl J. Bite uzsvēra mūsu piena ražotāju profesionalitāti. “Līdzko uzzināju par knišļu postu Latgalē, apbraukāju ap 30 rajona fermu. Katrā bija redzams, ka saimnieki nodrošinājušies ar ķīmiskiem preparātiem knišļu uzbrukuma gadījumā,” atklāj J. Bite.
Savukārt Svitenes zemnieks Vagans Saribekjans kā vēl vienu Latgales zemnieku nelaimes cēloni min ganāmpulka zemās pretestības spējas. Lopiņu saimniekiem nav iespēju tos labi uzturēt, nav pietiekami daudz barības. pavasarī dzīvnieki bija novārguši, tāpēc knišļu bars ar tiem viegli tika galā. Tā V. Saribekjans stāstīja “Bauskas Dzīvei” vakar, 2. jūnijā, kad žurnālisti viesojās viņa zemnieku saimniecības “Apses” ganībās.
Saimniece Irēna Saribekjana gan piebilda, ka šis pavasaris bijis grūts arī pašu lopiņiem. Aprīļa beigās un maija sākumā viss ganāmpulks pārcietis smagu infekcijas slimību. Ganos lopi izlaisti tikai 21. maijā. Taču pamazām izslaukums paaugstinās, pašlaik sanāk jau vidēji 19 litru no govs dienā. Pērn gan šajā laikā gotiņas devušas vairāk nekā 24 litrus piena.
Vaicāti par tā realizāciju, zemnieki uzteic sadarbību ar uzņēmumu “Bauskas piens”. Ja arī kādas domstarpības kādreiz gadās, tās ir nesvarīgas. Vēl zemnieki nodomājuši šovasar 15 tonnas piena pārdot savācējiem no Elejas.
Vaicāti par knišļu iespējamo uzbrukumu, Svitenes zemnieki pauž pārliecību, ka savus lopiņus kaitēkļiem nobeigt neļaus. “Lopkopība nav nozare, no kuras var gūt tikai peļņu. Tajā ir arī jāiegulda. Mēs gandrīz 40 procentus nopelnītās piena naudas ieguldām barības uzlabošanai ganāmpulkam, vitamīnu iegādei. Ja par lopiņiem rūpējas, tad kaitnieki ar viņiem tik viegli galā netiks,” apgalvo V. Saribekjans.
Šķiet, arī Latvijas austrumos pamazām pierimst knišļu uzbrukumi mājlopiem. Aģentūra LETA vēstī, ka 1. jūnijā mājlopi no knišļu kodieniem nav gājuši bojā. To skaidro ar vēsāka laika iestāšanos un veterinārārstu aktīvo darbu. Šīs vasaras negaidītā knišļu uzbrukumā Latvijā dzīvību zaudējuši ap 500 mājlopu.
