RAIMONDS ŽABOVS, Bauskas 1. vidusskolas direktors, stāsta par pagājušo nedēļu.– Šī vasara man turpina griezties kā vāvere ritenī, atelpai atstājot vien pāris vakara stundu. Tad parasti cenšos aizbraukt uz tēva mājām Codes pusē, kur mēdzu šo to paravēt, padarīt citus lauku darbus. Tā ir lieliska relaksācija pēc saspringtas dienas.Nedaudz brīvāka būs šī, Jāņu nedēļa. Tad atkal garas stundas aizritēs skolā. Pie mums ieradīsies kārtējā skolēnu delegācija no Polijas. Kopā ar viņiem būsim līdz 3. jūlijam. Drīz pēc tam ar savu skolēnu grupu, jūrniecības konkursa laureātiem, dosimies ar prāmi ceļojumā uz Stokholmu. Vēl šovasar vecākajam dēlam plānotas kāzas. Mierīgas dienas tā arī laikam nesagaidīšu.Atceroties pagājušo nedēļu, pirm-dien kopā ar kolēģiem devāmies uz novada domi, kur informējām par mūsu vizīti Ripinā un nodevām sveicienus no sadraudzības pilsētas vadības. Nedēļas sākumā skolā ritēja pēdējie vidusskolas eksāmeni, bet mēs jau sākām topošo ģimnāzistu uzņemšanu. Bija pārbaudījumi, pārrunas. Ceru, ka nokomplektēsim tikpat spēcīgas ģimnāzijas klases kā šī gada absolventi. Izlaidums 18. jūnijā man bija īpašs. Pēc 60 gadu mācību darba beidz pastāvēt Bauskas 1. vidusskola. Lai arī nekas nebeidzas, viss turpinās, tomēr izjūtas sestdienas vakarā bija īpašas. Tas bija gandarījums par pedagogu labo darbu, kam apliecinājums ir absolventu augstie mācību sasniegumi. Šis man arī bija ceturtais izlaidums, kurā esmu ne tikai direktors, bet arī tēvs. Abi dēli savulaik beidza devīto klasi, tagad jaunākais, Mārcis, atvadījās no vidusskolas. Vakarā, visiem radiem kopā esot, ļoti saviļņojošs bija brīdis, kad piezvanīja vecākais dēls Raivis. Viņš mums ir jūrnieks, pašlaik kuģo kaut kur pie Kanādas krastiem. Uz izlaidumu viņš nevarēja ierasties, tādēļ mazo brāli apsveica pa telefonu. Ciemos gan bija atbraucis brālēns no Anglijas, ģimenes svinībām bija starptautiska noskaņa. Mīļas sarunas, sirsnīga gaisotne – tāds man atmiņā paliks Bauskas 1. vidusskolas pēdējais izlaidums.
