Ne visur Eiropā sabiedriskais transports ir lēts, valsts dotēts pakalpojums.Satiksmes ministrijas padotībā esošās Autotransporta direkcijas pēdējo gadu rīcība vedina domāt, ka arī pie mums tas nebūs lēts prieks. Uzstādījums skaidrs – samazināt izdevumus un taupīt. Kamēr vietējo varu pārstāvji spēj stāties pretim Rīgas ierēdņu vēlmēm mazināt reisu skaitu, pa lauku ceļiem autobusi kursē. Iedzīvotāju, tātad arī braucēju, skaitam laukos sarūkot, pasažieru autobusi pagastos būs sastopami arvien retāk.Savukārt Rīgas–Bauskas maršrutā direkcija ir izvilkusi laimīgo lozi. Ārvalstu naudas stutēts, radīts pakalpojuma sniedzējs, kuram investors devis viennozīmīgu norādi – ienākt šajā biznesā un noturēties. Nemitīgi transformējoties, «Sabiedriskais autobuss» (SA) tagad to dara. Direkcija var priecāties, pakalpojums piedāvāts par tādu summu, ka jebkuram nozares pārzinātājam ir skaidrs – tas ir zem pašizmaksas. Tā var rīkoties, iekarojot tirgu, bet tas nav ilgas pastāvēšanas modelis. Tādēļ arī notiek tas, ko pašlaik piedzīvojam. Nespēdams savilkt galus, SA meklē jebkādus veidus, kā ietaupīt. Atteikties no biļešu tirdzniecības kasēs, nākotnē arī no autoostu pakalpojumiem. SA vadītājs Vitālijs Komars pavēstījis, ka riepas, salonu, šoferi – to visu viņš nodrošinās. Pārējais – ērti un laikus kursējoši autobusi, nodrošinātas sēdvietas, autoostu serviss – ir ekstrapakalpojumi, kas viņam nerūp. Kur nu vēl SIA «Aips» vadītāja Ulda Koluža naivais apgalvojums par sociālo atbildību?! Pāris likvidētu darba vietu Bauskas autoostā –, atvainojiet, biznesmenim Beļģijā tāds jēdziens neeksistē.Kas atliek pasažieriem? Kamēr daļa pārvadātāja izdevumu ir valsts dotēta, braucējiem ir tiesības pieprasīt kvalitatīvu pakalpojumu. Par jebkuru kavētu, nekvalitatīvi veiktu reisu vajadzētu ziņot Autotransporta direkcijai.
