Gads strauji tuvojas beigām. Kā no kalna veldamies, tas līdzi parauj mūs, iemezdams dāvanu gādāšanas, gada noslēguma pārskatu gatavošanas un īpaši labu atzīmju pelnīšanas virpulī.
Gads strauji tuvojas beigām. Kā no kalna veldamies, tas līdzi parauj mūs, iemezdams dāvanu gādāšanas, gada noslēguma pārskatu gatavošanas un īpaši labu atzīmju pelnīšanas virpulī. Tam visam pa vidu vēl jāspēj rast laiku izklaidēm, Ziemassvētku ballei vai saulgriežu ķekatu gājienam.
Dzied un trokšņo
Masku gājienos latvieši izsenis gājuši laikā no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem. Izplatītākās ir ķekatas (pārsvarā Kurzemē), budēļi (Zemgalē), kaladnieki (Latgalē), čigāni (Kurzemē, Vidzemē), kā arī nosaukumi pēc dienām: Mārtiņos – mārtiņbērni, Katrīnās – katrīnbērni u. tml. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u. c.
Staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami sev raksturīgas melodijas, kuras pavadīja piedziedājumi: kalado, totari, duido, olilo, kūčo u. c. Ja bariņā negadījās neviena muzikanta, tad troksni taisīja ar sadzīves priekšmetiem – pannām, katliem utt.
Jālaiž sasildīties
Nonākušas kādā sētā, ķekatas ar dziesmu prasījās istabā. Ja namsaimnieki nebija gana laipni un budēlīšus neielaida, tad tie drīkstēja padarīt arī kādu skādi. Taču galvenais, ka šādam namam netika ķekatu nestā svētība, veselība, auglība. Tāpēc visi prātīgi ļaudis aicināja budēļus istabā.
Atnācējiem vienmēr bija barvedis – budēļu tēvainis, ķekatu tēvs, čigāns. Tas ņēmās skatīt istabas tīrību, pārbaudīt saimes zināšanas un čaklumu. Šī pārbaude norisa gan runājoties, gan apdziedoties. Ja bija kādi zvēru viepļi, tiem bija jārāda, ko prot darīt, bieži vien to iztēlojot, dancojot. Savukārt ķekatu zvēri drīkstēja saimes ļaudis iepērt ar žagariem, tas devis viņiem svētību, veselību, auglību.
Budēļu māte un čigānietes mēdza zīlēt, pareģot nākotni. Reizēm ķekatnieki arī kādu nieku “nozaga” – noslēpa, lai saiminieki pameklē. Saimniekiem atkal bija ķekatiņas jāpabaro, jāpadzirda, arī vēl kas maisā līdzi jāieliek. Taču vispirms gan jāparauga, ko čigāni māk, jāpaprasa, kādus ceļus nākuši, jāmēģina saprast, kas aiz kura viepļa noslēpies. Budēļi centās palikt nepazīti. Lai tos balss nenodotu, mutē lika kādu priekšmetu, reizēm no rāceņa izgrieza liekos zobus.
Citi ies ķekatās, citi izvēlēsies laicīgākus sarīkojumus. “Bauskas Dzīve” sazinājās ar vairākiem rajona pagastu kultūras darba organizatoriem, kultūras namu vadītājiem.
Lampiņu iedegšana eglītēs
Ziemassvētku laiks vairumā rajona pagastu paies ballēs, diskotēkās, saviesīgos atpūtas vakaros.
– Vecumniekos lampiņas eglītē aizdedza jau vakar, 11. decembrī,
– Iecavā, Skaistkalnē zaļās skaistules lampiņu spozmē iemirdzēsies šodien, 12. decembrī, pēcpusdienā.
– Stelpē un Nīzerē spuldzīšu virtenes ieslēgs pirmdien, 15. decembrī.
– Mežotnes centrā eglīte iemirdzēsies otrdien, 16. decembrī.
– Bauskas Rātslaukuma eglīte lampiņu gaismā iemirdzēsies ceturtdienas, 18. decembra, pēcpusdienā.
Sarīkojumi pensionāriem
Apklaušinot par svētku ballēm, radās atziņa, ka šo svētku galvenās personas būs pagastu bērni un pensionāri.
– Īslīces pagasta Līduma kultūras namā vecļaudis tiek gaidīti jau 19. decembra vakarā.
– Mežotnē ragu mūzikas ritmos kājas izlocīt pensionāri varēs 20. decembrī.
– Vecumniekos eglīte pensionāriem tiek rīkota 19. decembrī. Tas tradicionāli kļuvis par gada nozīmīgāko notikumu, kad pagasta tautas namā sarodas pat pāris simtu svinētāju. Pašvaldība Vecumniekos, kā arī daudzviet citur gādā autobusus, lai ballētājus atvestu un pēcāk aizvestu mājup.
– Stelpieši pie vecajiem ļaudīm, kuriem gadu skaits pārsniedz 80, kā arī tiem, kuri nespēj pie Ziemassvētku vecīša ierasties, dosies paši. Skolas bērni viņiem sarūpējuši mīlestības pilnas dāvaniņas.
22. decembrī pensionārus aicina uz atpūtas vakaru Stelpes skolā, kur par svinīgu svētku noskaņu gādās Vecumnieku mūzikas skolas koris “Via Stella”.
– Latvisku gaisotni vecajiem ļaudīm centīsies radīt viesturieši, kad 22. decembrī pensionāru atpūtas vakarā solījusi piedalīties Svitenes folkloras kopa.
– Bauskas 2. vidusskolā 23. decembrī kopā aicinās pilsētas pensionārus un invalīdus, lai viņiem rīkotu svētku pusdienas. Bet tie pilsētnieki, kuri vecāki par 90 gadiem, saņems 20 latu pabalstu.
– Ceraukstē svinības iecerētas pēc Ziemassvētkiem, 26. decembrī. Tad koris “Grenctāle” palīdzēs atsaukt atmiņā aizvadīto svētku noskaņas.
– Svētku izjūtas tiks paildzinātas arī Bauskas invalīdiem, jo 28. decembrī viņiem būs iespēja Dailes teātrī skatīt izrādi “Dīvainā karaļvalsts”.
pasākumi bērniem
– Viesturos Ziemassvētku vecītim dzejolīti varēs skaitīt 21. decembrī.
– Mežotnes pagasta Bērzu pamatskolā un Mežotnes pamatskolā mazuļus gaidīs jau 18. decembrī.
– Codieši mazajiem pirmsskolas bērniem Ziemassvētku vecīti uzaicinājuši Codes pamatskolā 20., bet Apiņu sākumskolā 21. decembrī.
– Savukārt pie Īslīces pagasta bērniem līdz ar svētku vecīti klāt būs arī leļļu teātra aktieri, kas jauku ludziņu izrādīs 26. decembrī.
Gadu mijas svinības
– Skaistkalnes teātra draugi vēl decembra pēdējās dienās vēlas skatītājiem parādīt Rūdolfa Blaumaņa lugu “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja”.
– Savukārt Codes pamatskolā balli 27. decembra vakarā pagasta ļaudīm apņēmusies spēlēt šlāgermuzikantu grupa “Zemgaļi” no Jelgavas.
– Līduma klubā tieši gadu mijas naktī balle visiem, kuri grib priecāties par jauno, 2004. gadu.
– Iecavnieki atkal 30 minūtes pēc pusnakts, jau 2004. gadā, kultūras namā gaidīs vienā zālē disko, otrā dzīvās mūzikas cienītājus.
– Ceraukstes pagasta izklaides organizētāji izlēmuši vispirms ļaut iedzīvotājiem iejusties jaunā gada gaisotnē un tad 3. janvārī visus aicināt uz “mērkaķošanos” pērtiķa gada noskaņās.
***
Ticējumi
– Līdz ķekatām vajagot saēst visu gaļu. Ja nevar visu saēst, tad var vēl palikt tikai tik daudz, kā var zobos saturēt. Ja paliek vairāk, tad tas jādzen laukā no mājas, tas nav nekāds saimnieks.
– Ķekatu dienā vajag lēkt ķekatās un paņemt lielu, garu kadeģi un kadeģa galā vajaga uzsiet kādu linu sauju, tad to gadu būs lieli lini.
– Kad buduļu vakarā sieviete liek vīrieša bikses pagalvī, tad viņai naktī rādīsies tas, kas viņu precēs. Vīrietim atkal jāliek sievietes svārki pagalvī.
