Sandis Balodis, Nauris Metnieks un Kārlis Zeiberts šogad absolvēs 12. klasi Bauskas 1. vidusskolā.
Sandis Balodis, Nauris Metnieks un Kārlis Zeiberts šogad absolvēs 12. klasi Bauskas 1. vidusskolā. Viņi ir draugi kopš bērnības un jau ilgus gadus trenējas vienā basketbola komandā Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolā.
Kas jūs pamudināja sākt basketbola treniņus?
Sandis: – Mani pamudināja kāds labs draugs, kurš jau kādu laiku bija trenējies. Es nolēmu, ka arī man tas ir jāpamēģina.
Nauris: – Mācījos 1. klasē, kad mūsu treneris Zintis Alksnis meklēja spēlētājus. Es piekritu viņa aicinājumam.
Kārlis: – Savukārt mani basketbola spēlei bērnībā mudināja tēvs.
Vai tas, ka esat draugi, palīdz labāk saspēlēties?
N.: – Mums tā noteikti ir priekšrocība, jo neslēpjam cits citam savas domas. Iebildumus uztveram saprotoši, nevis aizvainojoši.
S.: – Esam vienoti kā laukumā, tā arī ārpus tā.
Kā ir izdevies savienot treniņus ar mācībām?
K.: – Dažreiz jau gadās arī mācības iekavēt. Tā kā neredzu sevī tādu talantu, lai nodarbotos ar basketbolu profesionāli, tad mācības man ir pirmajā vietā.
N.: – Ir bijušas reizes, kad pēc treniņa pietiek spēka tikai karstai dušai un vakariņām. Taču es nevaru sūdzēties par skolotāju attieksmi, viņi ir saprotoši.
Šo gadu jums vēl bija iespēja cīnīties jaunatnes līgā. Kā vērtējat šo sezonu?
N.: – Sezonu vērtēju kā labu, jo, neskatoties uz saspringto mācību laiku skolā, spēlējām veiksmīgi.
S.: – Otrajā divīzijā ieguvām 1. vietu, vēl ir palikuši fināli, kur par uzvaru cīnīsies astoņas Latvijas labākās komandas.
Kāds ir jūsu komandas augstākais sasniegums?
K.: – 2003./2004. gada sezonā ieguvām 4. vietu Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, kā arī 1. vietu Latvijas Basketbola amatieru līgā.
N.: – Augstus rezultātus guvām arī starptautiskajā turnīrā Austrijā: 2000. gadā – 1. vieta, 2001. gadā – 2. vieta.
Vai šajā sezonā esat uzlabojuši savu individuālo sniegumu?
K.: – Nejūtos uzlabojis, jo uzskatu, ka neesmu ielicis pietiekami daudz papildu darba, lai tā būtu.
S.: – Šajā sezonā komandā jutos stabils spēlētājs, bet grūti spriest, vai mans sniegums ir uzlabojies.
N.: – Domāju, ka ar katru minūti, ko pavadu ar bumbu rokās, kaut ko iegūstu. Saprotu, ka pagājušajā gadā trenējos mazliet nopietnāk nekā šogad, taču domāju, ka esmu formā un gatavs spēlēt jebkurā brīdī.
Vai savos nākotnes plānos paredzat vietu arī basketbolam?
N.: – Noteikti! Kaut arī tikai savam priekam, bet bumbu nebeigšu dzenāt, kamēr vien man pietiks spēka to darīt.
S.: – Desmit gadu esmu trenējies basketbolā un domāju, ka pēkšņi to pārtraukt nav iespējams. Centīšos visām savām interesēm atrast laiku un tās veiksmīgi apvienot ar mācībām.
Ko novēlat mazajiem basketbolistiem, kuri tikai nesen sākuši trenēties?
K.: – Lai mazie trenējas vairāk nekā mēs un lai beidzot piepilda mūsu trenera Zinta Alkšņa ieceri par “lielā” basketbola atgriešanos Bauskā!
N.: – Iesaku klausīt treneri, jo zinu, ka viņi, tāpat kā es bērnībā, to nedara.
S.: – Novēlu viņiem izturību, neatlaidību un spēju stingri sekot trenera norādījumiem!
