Klāt 2012. gads. Tas pienācis kā parasti – ar krāšņu uguņošanu gan Bauskā, gan apkārtējos novados un arī citur Latvijā, ar kārtējām liekulīgajām valsts augstāko amatpersonu runām, dzirkstošu šampanieti, dziesmām un skaistām televīzijas pārraidēm. Tik daudzi bija strādājuši, lai gadumija mums visiem būtu brīnišķīga, pārējais svētku noskaņas radīšanā bija atkarīgs no mums pašiem. Jaunajā gadā katram gribu novēlēt trīs lietas. Izstaigājot pilsētu gadumijā, pamanīju, ka ļoti reti logos spīd gaisma – lielākā daļa baušķenieku bija devušies jauno gadu sagaidīt uz Rātslaukumu vai arī ciemos pie radiem un draugiem. Mēs, latvieši, esam svētkus mīloša tauta, un šāda kopābūšana ir lieliska. Novēlu to saglabāt arī nākamajā gadā. Otra lieta, ko gribu vēlēt, ir patstāvība. Latvijas valstsvīri vēlas mūs redzēt mierīgus un patstāvīgus, netraucējot lielajiem kungiem, rušināmies savā dārziņā. Taču pašlaik mums visvairāk ir nepieciešama spēja patstāvīgi skatīt un saprast, kas notiek mums apkārt, un lemt ne tikai savu, bet arī visas valsts likteni.Trešā svarīgā lieta ir cerība, kopā ar apķērību, izgudrotāja spējām un lielu labestību. Saeima un valdība skaisti runā par gaišo nākotni, bet zemtekstā jau vairākus gadus pēc kārtas pauž domu: «Naudas nav un būs vēl mazāk.»Cerēt uz kaut ko labu šajā laikā nav viegli, taču ir jātic labākai nākotnei. Ikvienu cilvēku, tautu un valsti pretī laimei ved cerība. Novēlu visiem laimīgu jauno gadu!
