Publiski skaļi izziņotā akcija «Baltijas simtgades ceļš» izčākstēja organizatoru radītajā haosā. Tās iniciatora – Latvijas Institūta (LI) – vēlme akcijas norisi piesaistīt 1989. gada 23. augusta «Baltijas ceļa» atcerei neguva pilnīgu sabiedrības izpratni.
Ar smaidu un labu vārdu
Līdz ar saullēktu no Rīgas ceļā uz Latvijas un Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas robežu sāka transportēt trīs kūkas. LI iecerējis sagādāt pārsteigumu kaimiņiem viņu simtgadē, uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām no Rīgas pa «Baltijas ceļu» vedot trīs kūkas. Ceļojumu pa vēsturisko «Baltijas ceļa» maršrutu iemūžināja video, kas vēlāk pārtaps apsveikumā kaimiņu tautām viņu valstu simtgadēs.
«Jebkurš interesents ir aicināts būt klāt un piedalīties kaut vai ar smaidu, labu vārdu, pamāšanu u. tml., atbalstot savus radošos cilvēkus. Varbūt vietējais koris, ansamblis vai folkloras kopa var atbalstīt savējos ar dziesmu, lai kopā visiem ir tā savējo pleca izjūta un prieka brīdis. Varbūt var piedalīties sportisti, gaisa balons, motoklubs, autoklubs, riteņbraucēji, jātnieki, jaunieši. Aicinām visiem izplatīt šo informāciju sociālajos medijos. Pievienoto plakātu var izdrukāt un izvietot uz ziņojumu dēļiem,» tā augusta sākumā pie sabiedrības vērsās Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Jolanta Brālīte.
Vēstījumu papildināja saraksts par aptuveno akcijas norises laiku Iecavā, Bauskā, Ceraukstē un Grenctālē. Uz Latvijas robežas «Baltijas simtgades ceļa dalībnieki» bija plānojuši būt ap pulksten 16.45.
Nemitīgas izmaiņas
Izpildot 7. augusta elektroniskajā pastā izteikto lūgumu, par akciju lasītājiem vēstīja arī «Bauskas Dzīve». Akcijai tuvojoties, virtuālajā vidē ik pēc brīža parādījās izmaiņas. Atšķirīgs bija apstāšanās laiks Bauskā, Grenctālē. Publiski līdz pat 23. augustam jauna, aktuāli sabiedrībai izplatāma informācija netika saņemta. Arī «Baltijas simtgades ceļa» reģionālajam koordinatoram Bauskas kultūras centra direktoram Jānim Dūmiņam precīza informācija nebija pieejama līdz pat pēdējam brīdim.
Cenšoties uzzināt ko vairāk, 23. augustā ap pusdienas laiku «Bauskas Dzīve» ieguva jaunāko informāciju no LI sabiedrisko attiecību speciālistes Paulas Prauliņas. Tajā bija vēstīts, ka uz Grenctāli kūku nogādās laikā no plkst. 15.30 līdz plkst. 16.30. Diemžēl viss notika pavisam citādi.
Ierodas visa ģimene
Baušķeniekam Visvaldim Šaltam par akciju pastāstīja sieva Daina, kura informāciju izlasīja laikrakstā. «1989. gadā dzīvoju Rīgā, visa ģimene stāvējām plecu pie pleca «Baltijas ceļā». Tagad šī ideja šķita interesanta, nolēmām kavēties to gadu atmiņās un aizbraucām 23. augustā uz Grenctāli. No Rīgas atbrauca dēls Raimonds, viņa sievasmāte. Avīzē bija teikts, ka delegācijas ierašanās laiks varētu nedaudz nobīdīties, Grenctālē ieradāmies jau četros pēcpusdienā. Nostāvējām teju līdz sešiem vakarā, un nekā. Skumji, ka mūs tā iznesa cauri,» pauž V. Šalts.
Akcijai «Baltijas simtgades ceļš» speciāli tika izveidota interneta lapa. Pašlaik informācija liecina, ka kūkas vedējiem Grenctālē bija paredzēts ierasties pussešos vakarā, pieļaujot stundas nobīdi uz vienu vai otru pusi. Izmaiņas parādījās vien dažas dienas pirms akcijas. «Viņi Rīgā domā, ka mēs visi katru dienu skatāmies internetā, vai kaut kas kaut kur nav mainījies. Dzīvē tā nenotiek. Turklāt mums, pensionāriem, internets ir pavisam svešs,» atzīst V. Šalts.
Bērni gatavi dziedāt
Līdz ar Šaltu ģimeni no četriem līdz sešiem pēcpusdienā Grenctāles robežpunktā akcijas dalībniekus gaidīja arī Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, vietējā kultūras pasākumu organizētāja Jurgita Červinska.
«No 21. augusta esmu atvaļinājumā. Taču biju saņēmusi informāciju no novada domes, arī pārvaldniece man to pārsūtīja, nolēmu akcijā piedalīties ne tikai kā kultūras pasākumu organizatore, bet arī kā privātpersona. Uzrunāju mūziķi Raiti Sirmani, kopā ar bērniem bijām sagatavojuši divas dziesmas. Sākotnēji bija minēta tortes provizoriskā atvešana pulksten 16.45, ieradāmies jau pulksten 16.20 un nostāvējām līdz pulksten 18. Nekādu akcijas rīkotāju kontaktnumuru man nebija. Arī viņi neko nezināja par mūsu vēlmi piedalīties šajā akcijā, lai gan mājaslapā Grenctāle bija iezīmēta kā viens no pieturas punktiem,» skaidro J. Červinska.
Uzdāvinās nozīmīti
Kā šāda neglīta situācija varēja veidoties, «Bauskas Dzīve» vaicāja LI vadītājai Aivai Rozenbergai, kā arī Latvijas valsts simtgades biroja atbildīgajām personām.
Atbildi «Bauskas Dzīvei» sagatavoja Latvijas valsts simtgades biroja (LV100) projektu menedžere Ieva Stare: «Par to, ka cilvēki bija pulcējušies Grenctāles robežpunktā, mēs uzzinājām tikai pēc pasākuma. Laikā no 2. augusta, kad akcija tika publiski izziņota, līdz pat 23. augustam LI vairākkārt publiski aicināja interesentus pieteikt dalību projektā, reģistrējoties vietnē baltijassimtgadescels.lv. Mēs aicinājām LV100 reģionālos koordinatorus informēt un uzrunāt cilvēkus iesaistīties akcijā.
Diemžēl Grenctāles gadījumā sanāca pārpratums. Mēs nebijām informēti, ka robežšķērsošanas punktā būs kāds dalībnieks. 23. augustā filmēšanas grupa izbrauca cauri Grenctālei vēlāk, nekā bija paredzēts grafikā, iedzīvotāji jau bija izklīduši. Maršruta garumā mēs regulāri sazinājāmies ar cilvēkiem pieturas punktos, lai informētu par laika grafika izmaiņām, kas radās filmēšanas apstākļu dēļ. Uzreiz pēc akcijas 24. augustā sazvanījos ar Grenctāles kultūras nama pārstāvi, lai izteiktu nožēlu par notikušo. Mēs nevaram vairs labot notikušo, taču kā nelielu pateicību cilvēkiem, kuri bija atnākuši piedalīties «Baltijas simtgades ceļa» akcijā, esam nosūtījuši akcijas piemiņas nozīmītes. Ļoti ceram, ka šis pārpratums nemazinās cilvēku vēlmi iesaistīties reģionāla vai nacionāla mēroga projektos arī turpmāk. Lai arī akcijas organizēšanā bija iesaistītas daudzas puses, Latvijas Institūts uzņemas visu atbildību par akcijas norisi un tās rezultātiem.»
Bija rezerve
Līdztekus citiem saņemts laikraksta lasītāja jautājums, cik droša bija konditorejas izstrādājumu vadāšana kastē vairāk nekā 12 stundu garumā. Turklāt 23. augustā gaisa temperatūra bija ap plus 20 grādiem.
I. Stare mierina, ka sarkanā tortes kaste no iekšpuses bijusi izklāta ar īpašu aukstumu uzturošu materiālu. Saldā masa nevarēja karstumā saskābt vai kā citādi sabojāties. Turklāt vairāk nekā 50 eiro vērtajai tortei bija sagatavota dubultniece, ja notiktu kāda kļūme un pa upēm un ceļiem vadātā torte apgāztos vai izkristu. No Biržiem atsūtītajās fotogrāfijās redzams, ka pašvaldības vadītājs
23. augusta vakarā svinīgi sagriež vienu torti. Kāds ir vairāk nekā 50 eiro vērtās rezerves tortes liktenis, atbildes nav.
Akcijas haotiskā norise radījusi mieles ne tikai grenctāliešiem. Pretstatā nonākušas divas realitātes. Viena ir virtuālā vide, kurā dzīvo LI un Latvijas valsts simtgades biroja darbinieki. Otra ir īstā, dzīvā vide, cilvēki, kuri joprojām mīt Latvijas laukos, kuri pirms katras pakustēšanās «nenoglāsta» viedtālruni un «neielec» interneta džungļos. Ļaudīm īstajā dzīvē nav saprotams, ka katrs smaids, rokas pamāšana ar laba vēlējumu un dziesma ir jāsaskaņo ar galvaspilsētas birokrātiem.
UZZIŅAI
Akcijā «Baltijas simtgades ceļš» trīs toršu ceļošanas iemūžināšanas videoprojekts izmaksā 9912 eiro bez PVN.
23. augusta ieskandināšanas un noslēguma pasākuma organizēšana izmaksāja ap 900 eiro. Naudu izlietoja trīs kūku cepšanai par cenu 10,92 eiro kilogramā. Katra kūka svēra ap pieciem kilogramiem. Tika maksāti honorāri mūziķiem pasākumos Rīgā un Lietuvā.
Avots: Latvijas Institūta speciāliste Paula Prauliņa.
