Jauns, informatīvi bagāts plakāts sedz Kalna ielas nama fasādi. Pirms pāris gadiem uzstādītais audums laikazoba sapluinīts, tā vietā nu ir jauns.Var labi apskatīt Bauskas ielu shēmu, redzēt baznīcu novietojumu, Rātsnama vietu. Plakāta apakšā uzraksts vēsta «Banka – Bauskas attīstībai». To var lasīt ne citādi, vien ar skumju ironiju – vadošā skandināvu banka novēl pilsētai tādu attīstības modeli – tukšus namus, kuru nolupušās fasādes ik pēc pāris gadiem aizklāj ar atjaunotiem audumiem. Nebūtu iemesla satraukties, ja tāda būtu vienīgā ēka pilsētas centrā. Taču turpat Rātslaukuma pretējā malā pamesto Pasta ielas māju rotā līdzīgs auduma zīmējums. Aiz stūra pāris simtu metru tukša stāv kristīgās skolas ēka – telpas ož pēc pelējuma, pamestības. Pilnībā apgūtas nav bijušās vakarskolas telpas. Pašvaldības īpašumi nevienam nav vajadzīgi. Tukši un neapdzīvoti ir arī privātīpašnieku nami. Nodegusi un neatjaunota ir ēka Pasta un Plūdoņa ielas stūrī. Rātslaukuma malā Rīgas ielā daudzām mājām logos gaisma nekad neiedegas. Putekļi un skumjas veras garāmgājējos no bijušā vīna veikaliņa Plūdoņa ielā. Kalna un Plūdoņa ielas stūrī pamestās ēkas jumtā dažviet izaug pa zāles kušķim. Atvainojos vecajām mājām, ja kāda no tām palika nenosaukta. Ēkas jau nav vainīgas, ka mēs, cilvēki, uzcēluši, dzīvību iedvesuši, nu esam atstājuši tās aizmirstībai.Skarbā realitāte, kurā naudas vara diktē savus noteikumus, visu noliek pa vietām. Līdzīgi dažu politiķu apgalvotajam par vecajiem cilvēkiem, kuru mums kļūst arvien vairāk un kuri tādējādi grauj sociālo budžetu, liekas un nevajadzīgas kļuvušas arī mājas. Neko vairāk par skumju līdzjūtību mēs tām nevaram veltīt. Bet varbūt tomēr kāds piedāvās racionālu risinājumu?
