Soli tuvāk vienotam koptēlam, ieviešot formastērpus, ir pietuvojusies arī Bauskas sākumskola. Kaimiņiene – ģimnāzija – šo praksi izmēģinājusi pirmā, taču neveiksmīgi. Bauskas ģimnāzijas vienojošais elements – veste – labprātāk tiek likta skapī, nevis vilkta mugurā. «Skolotāja teica, ka tā nav obligāta. Man nepatīk audums, tā ir neērta un par lielu. Izskatos pēc spoka,» šādas un līdzīgas frāzes var dzirdēt no ģimnāzistiem.Sākumskola sapratusi, ka tik lielā mērā demokrātijas grožus nevar atlaist. Ja ir nosacījums nākt uz skolu formā, tad jāvelk visiem un katru dienu – bez vārda runas. Ja ir citādi, tad šim pasākumam nav nekādas jēgas. Var kāds bilst, ka tā ir atgriešanās pie padomju totalitārā režīma, ka tā ir bērna tiesību ierobežošana… Taču jāuzsver, ka vēsturiski oficiālās skolu uniformas ieviesa jau 18. gadsimtā privātajās mācību iestādēs Eiropā, kur tās kļuva par skolēnu pārticības emblēmu.Eiropas skolu uniformu stilu ar laiku pārņēma arī citas pasaules valstis. Savukārt 1928. gada 11. novembrī Latvijā tika izdots rīkojums, kas strikti noteica, kā turpmāk jāizskatās katram skolēnam, – meitenēm jāģērbjas tumši zilā kleitā ar baltu apkaklīti un tumšā priekšautā, bet svētkos jānēsā balts priekšauts; zēniem jāģērbjas tumšā uzvalkā ar augstu apkakli. Sākot no 1940./1941. mācību gada, ikdienā skolēniem obligāti bija jānēsā pelēks virsvalks. Skolotājiem obligāts bija tumši zils virsvalks. Pēc skolēnu protestiem pret pelēko krāsu arī viņiem bija atļauts nēsāt tumši zilu apģērbu.Bauskas sākumskolas formas parauga eksemplāri, manuprāt, gana veiksmīgi tapuši pašmāju individuālajā uzņēmumā «Novads». Ar formas variantiem vecāki tiek iepazīstināti mācību iestādes mājaslapā, kā arī klātienē – vecāku sapulcēs. Priecē, ka arī Bauskas sākumskolas pedagogi ir gatavi savā apģērbā ieviest korekcijas un koptēla līniju ieturēt visā hierarhiskajā līmenī. Kā viss notiks praksē, varēs spriest pēc nākamā mācību gada beigām.
