Pēc mēneša jau zināsim, kādus varas vīrus esam pelnījuši. 3. oktobris būs garām, 7. Saeima ievēlēta, būs uz ko cerēt, būs arī vilšanās.
Pēc mēneša jau zināsim, kādus varas vīrus esam pelnījuši. 3. oktobris būs garām, 7. Saeima ievēlēta, būs uz ko cerēt, būs arī vilšanās. Mēdz sacīt, ka sliktu valdību parasti ievēl tie, kuri vēlēšanu dienā paliek mājās. Arī par to ir vērts padomāt.
Pagaidām pār mums biezā slānī birst solījumu «zelta lietus». Sapratuši, ka visvieglāk aizkustināmi ir vecie ļaudis, dažu sarakstu deputātu kandidāti sola jau šoziem palielināt pensijas līdz 70, 80 latiem. Diemžēl neviens no šiem gudriniekiem nav spējis pamatoti un ticami atbildēt, kur domā naudiņu rakt…
Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā tik lielu rezervju nav. Sociālās politikas programmu realizēšanai Labklājības ministrija saņem (kopā ar veselības valsts budžetu) 51 procentu no visa valsts budžeta. Un tās vēl nav visas sociālās garantijas, ko saņem Latvijas iedzīvotāji. Dotācijas tiek arī Satiksmes ministrijai, lai, piemēram, kompensētu zaudējumus transporta pakalpojumu sniedzējiem, kas pārvadā invalīdus un citas iedzīvotāju grupas, piemērojot paredzētās atlaides.
Eiropas «vecajās» valstīs tik bagātīga budžeta līdzekļu atvēlēšana sociālo garantiju nodrošināšanai nav atrodama. Šī parādība raksturīga bijušajām austrumu bloka valstīm, kur valsts varas iekārtas maiņas rezultātā cilvēki jūtas neaizsargāti. Gadu desmitiem ilgi bijām atradinājušies patstāvīgi rūpēties par sevi, ģimeni. Daudziem ir vienalga, kur un kā valsts un pašvaldība ņem naudu. Cilvēkam vajag šodien un tūlīt paēst, pabarot bērnus. Viņš prasa, lai dod, un neslēpj sašutumu, ka viņa vajadzības nav paredzētas.
Aptuveni 68 procenti valsts iedzīvotāju ienākumi uz vienu ģimenes locekli šogad ir mazāki par 52 latiem. Ļoti daudziem tie nesasniedz pat 38 latus. Arī šajās ģimenēs dzimst un aug bērni. Kā palīdzēt viņiem?
Pagājušajā nedēļā Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa stāstīja, ka tikai 13 santīmu dienā maksā skolas pusdienu zupa, bet daudziem vecākiem pietrūkst arī šīs naudiņas, prasa pabalstu pašvaldībai. Pietrūkst burtnīcām, zābaciņiem. Toties nekad nepietrūkst, lai vietējā veikalā nopirktu pusotrlitrīgo «Bear Beer» vai kaimiņa brūvēto – «dzimtenīti». Reizēm tai pakaļ pāri laukam ar trīslitru burku aiztrenc pat bērnu. Nupat Bērstelē uzzinājām četras «krutkas» maisītāju adreses. Cieši līdzās, blakus mājās, visiem redzot, pilnīgi droši… Kamēr ar to samierināsimies, bagātāki nekļūsim.
Latvija ir valsts ar lielu veco cilvēku īpatsvaru. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar žurnālistiem, sacīja, ka 26 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pensionāri. Dzimst maz bērnu. Kas nopelnīs pensiju man, tev, jums, kam šodien pāri četrdesmit gadiem?
Minētajā preses konferen cē ministrs Makarova kungs minēja piemēru, kuram līdzīgus nācies uzklausīt arī «Bauskas Dzīvē». Meitenei 16 gadu, skolā mācīties viņa vairs negrib. Labāk patiktu strādāt, bet profesijas nav un kaut kur iekārtoties (gribas arī pieklājīgu algu!) neizdo- das. Pašvaldībai tiek prasīts pabalsts, jo jādzīvo taču. Cilvēks, kurš pašlaik atsakās no skološanās, pats izvēlas mūžīgā bezdarbnieka likteni. Tikai tad arī nav jāvaino ne valsts, ne valdība.
