Kad no rīta, ejot uz darbu, sals svilina vaigus, mums – makšķerniekiem – nemaz nav slikta oma, jo jūtam, ka daba mums signalizē: vīri, posieties ziemas sezonai!
Kad no rīta, ejot uz darbu, sals svilina vaigus, mums – makšķerniekiem – nemaz nav slikta oma, jo jūtam, ka daba mums signalizē: vīri, posieties ziemas sezonai!
Nepalaist lomu!
žibulētājus decembrī gaida diži prieki: var pieķerties brangi asari, zandarti, līdakas, raudas, kā arī trekni un lieli ķīši. Labu omu nespēj sabojāt ne slidens ledus, ne skaudrs vējš, ne svilinošs putenis. Galvenais – nepalaist vaļā ar mormišku vai žibuli piecirstu “lielo zivi”!
Pirms dažiem gadiem ziemas vēl bija baltas, taču pēdējā laikā Latvijā vērojama visai bēdīga aina – sniega nav, vidējā gaisa temperatūra ir tikai dažus grādus zem nulles. Cerams, ka šis gads būs izņēmums un mums nebūs bieži jābrauc pie igauņiem uz Peipusa ezeru, kur ir gan ziema, gan ledus.
Pagaidām ūdenstilpes ledus vēl neklāj, taču nebūs par skādi atcerēties derīgus padomus. Uz pirmā ledus nav ieteicams bļitkot vienatnē, tāpēc ejiet kopā ar kādu uzticamu paziņu. Divatā tomēr drošāk. Līdztekus makšķernieka piederumiem paņemiet arī kaprona auklu, kuru varētu pamest nelaimē nonākušajam, lai sniegtu palīdzību.
Kad ir izsists āliņģis, nolaista mormiška ar zivju iecienīto ēsmu – trīsuļodu kāpuru –, piesakās pirmais asaris, pēc pāris sekundēm vēl viens, pēc dažām stundām trauks ir pilns. Tā varētu raksturot ziemas sezonas sākumu. Protams, mēdz būt izņēmumi, kad nākas cirst desmitiem āliņģu un noiet dažus kilometrus pa līdzenu un slidenu ledu.
Ar iebarošanas palīdzību iespējams tikt pie raudām, brekšiem un pličiem. Lai zemūdens straume barību neiznēsātu, makšķernieki izmanto speciālu barotavu.
Vairums zvīņaiņu sēž bedrēs
Bieži vien redzams copmaņu bariņš, kas satupuši priecājas par katru izvilktu zivi. Atklājuši, ka vienam veicas, pārējie copmaņi šim vīram apkārt sacērt vai saurbj desmitiem āliņģu. Taču zivis, sadzirdējušas neparastu troksni, copmaņu mānekļus ignorē vai vienkārši aizpeld uz citu – mierīgāku – vietu. Pareizi būtu, ja arī jūs pamestu alkatīgos copmaņus, kas ar gavilēm uzņem katru sprīdi garo asarīti, un dotos meklēt citu vietu.
Ja ūdeņi aizsalst tikai decembra otrajā pusē, makšķerēšanas rezultāti ir sliktāki nekā uz pirmā ledus novembrī. Ar pludiņa makšķeri var vilkt pličus, brekšus, raudas, asarus un ķīšus. Mormišku lielākoties ķer asari. Tie jāmeklē krasta tuvumā starp ūdenszālēm vai netālu no tām. Dažās upēs un ezeros asari labāk ķer žibuli nekā mormišku.
Vairums zivju tagad mājvietu atradušas zemūdens bedrēs. Tikai vēdzeles, pilnībā atguvušās no vasaras snaudas, klejo pa visu ūdenskrātuvi barības meklējumos un nevienam negriež ceļu. Par makšķernieka meistarību pirmām kārtām liecina māka atrast vēdzeļu apmešanās vietas un pārvietošanās maršrutus. Ziemā tās uzturas akmeņainās vai smilšainās gultnēs, pie strautiņu un upju ietekām.
