Vecumnieku novadā nobalsojuši 31,24%, līdere – «Jaunā Vienotība».
Vecumnieku novadā Eiroparlamenta vēlēšanās visaktīvākie bijuši ļaudis Vecumniekos, kur novēlēja 35,06%, savukārt viskūtrākie Stelpē, kur savu gribu pauda 23,18% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem.
«Aktivitāte kopumā šoreiz bija par apmēram diviem procentiem lielāka nekā pirms pieciem gadiem. Likumsakarīgi, ka tā bija visaugstākā tur, kur visvairāk reģistrēto balsstiesīgo, proti, Vecumniekos, savukārt, piemēram, Vallē tikai katrs ceturtais mēroja ceļu uz iecirkni. Novadā divas personas bija atnākušas nobalsot, bet nenovēlēja, jo kastē trūka divas no visām izsniegtajām aploksnēm. 15 aploksnes atzītas par nederīgām, jo piecas iemestas tukšas, bet desmit – ar vairākām zīmēm. Tātad kopumā 17 cilvēki atnākuši uz iecirkni pastaigas pēc, lai tikai parakstītos vēlētāju sarakstā,» Eiroparlamenta vēlēšanu norisi «Bauskas Dzīvei» raksturo Māris Plēsnieks, Vecumnieku novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš slavē Skaistkalnes iecirkni par kvalitatīvu un ātru darbu, uzteic arī citu komisiju veikumu, kas strādājušas apzinīgi un bez kļūdām. Tas ļāvis laikus sagatavot balsu skaitīšanas protokolus.
M. Plēsnieks aicina iedzīvotājus biežāk ieskatīties savos personu apliecinošos dokumentos, jo bijušas situācijas, kad nav varēts nobalsot, jo pasei vai identifikācijas kartei beidzies derīguma termiņš.
Stelpē
«Bauskas Dzīves» sastaptie iedzīvotāji Stelpē nebrīnās par to, ka aktivitāte ir zema, jo balsstiesīgo skaits ir tikai «uz papīra»; daudzi no pagasta izbraukuši, lai iztiku pelnītu ārzemēs. Iespējams, kāds neatnāca vēlēt tāpēc, ka arī iedzīvotāji Stelpē nesaņēma uzaicinājuma vēstules. «Nesaprotu, kāpēc šādas korespondences piegādi neuzticēja «Latvijas Pastam»,» pauda iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Mārīte Grantiņa-Podiņa.
Tomēr ik pa laikam cilvēki vēra iecirkņa durvis, lai nobalsotu. Pilsoņa pienākumu izpildīja arī pensionārs Viktors Klāviņš. «Burtoju tos daudzos sarakstus, kamēr atradu īsto. Visi grib uz Eiroparlamentu, kāro to labo kumosu, bet, kad vajag ravēt, nevar dabūt nevienu,» viņš sacīja.
«Par politiku daudz neinteresējos, ļoti nejūtu līdzi notikumiem, tāpēc nolēmu ņemt palīgā «Partiju šķirotavu». Sākumā biju domājusi balsot par citu politisko spēku, taču, izrādījās, mans viedoklis par prioritātēm un rīcību dažādās situācijās sakrīt ar citas partijas deputātu kandidātu pārliecību, un es izvēlējos atbalstīt viņus,» teic Gundega Štelfa.
Pirmo reizi pie balsošanas urnas devās Kristiāns Podiņš, kuram aprīlī palika 18. Jaunietis informāciju par partijām ieguvis internetā, iepazinies arī ar personālijām.
Balsošanai atrašanās vietā bija pieteikti pieci vēlētāji. Pie dzīvesbiedriem Veltas Ozoliņas un Agra Sama uz Nīzeres ciema «Grund-maņiem» devās komisijas locekles Sarmīte Jukone un Irēna Pilskalne. Vīrs un sieva jau iepriekš bija izlēmuši, par ko balsot. «Veltai patīk Valdis Dombrovskis, tāpēc viņa par 16. sarakstu, es par Zīli un nacionāļiem – 11. sarakstu,» izvēli neslēpa Agris.
Bārbelē
Bārbeles tautas nama zālē aiz aizslietņiem varēja dzirdēt papīra čaboņu, jo citi ļoti rūpīgi pārskatīja visus 16 politisko spēku sarakstus. Mājās aizmirsto briļļu dēļ daži vēlētāji sadarbojās, aizlienējot acenes no kaimiņa blakus «ložā».
Gaida Stiene pauda, ka nav gribējusi nākt vēlēt, jo šī ir pirmā reize, kad Bārbelē cilvēki, tai skaitā arī viņas ģimene, nav saņēmuši uzaicinājumus. Tomēr emocijas rimušas un pensionāre pārdomājusi, jo jau iepriekš izlēmusi, par ko vēlēt. «Jāatdod balss par pieredzējušiem un gudriem cilvēkiem, kuri kaut ko var Latvijas labā darīt un kaut kādus lēmumus tomēr ietekmēt. Galvenais, lai uz Briseli netiek krievu partijas,» uzskata Gaida. Viņa cer, ka Latvijas deputātu darbošanās Eiroparlamentā palīdzēs iegūt piemaksas jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī vidējiem, nevis tikai lielajiem zemniekiem, kuri jau materiāli attīstījušies, jo atbalstu vajagot diferencēt. «Paldies Dievam, ka valstī ir miers, ir tikai jāstrādā. Lai būtu vēl arī veselība, tad var dzīvot!» priecīgi noteica bārbeliete.
Kāds kungs atzina, ka no tiem, kuri tiks ievēlēti, viņš gribētu sagaidīt drošību. «Lai tik robežas stiprina un par drošību gādā! Lai slaistus paņem pie dziesmas, kas te pie veikala dirn, bet par to gan laikam vietējiem jādomā, ne jau Eiropas deputātiem,» viņš sacīja.
Vallē
Vēlēšanu dienā balsstiesīgo plūsma Vallē, saieta namā iekārtotajā iecirknī, bija mainīga. Iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Iveta Radziņa bija izpētījusi aktivitātes rādītājus iepriekšējos gados un atzina, ka iedzīvotāji vislabprātāk iesaistās Saeimas, nevis pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās.
«Bauskas Dzīves» uzrunātā Kristīne Niedola bija atnākusi nobalsot savā dzimšanas dienā. «Jau laikus ar mammu izlēmām, par ko balsot, – par 16. sarakstu. Mamma ir cīnījusies Latvijas Tautas frontē, tāpēc šoreiz man viņas viedoklis, ka jāatdod balss par «Jauno Vienotību», bija svarīgs. Saeimas vēlēšanās es viņai ieteicu, par ko balsot, bet šoreiz mamma pārliecināja mani,» atklāj Kristīne, uzsverot, ka neslēpj savu izvēli.
Gita Skribāne atzina, ka nav bijis viegli izšķirties, par ko balsot. «Lai, nedod Dievs, nenotiek kā Saeimā, kad tika ievēlēti visi jauniņie, kuri sabojā arī to, kas jau tā nebija labi. Kādam no Latvijas pārstāvjiem ir jābūt ar pieredzi, citādi jaunie ar savām ambīcijām sagraus to, kas ir normāli funkcionējošs. Uzskatu, ka deputātiem vajag turpināt iesākto un attīstīt to,» viņa sacīja.
Vallē viens balsstiesīgais nevarēja paust savu izvēli nederīga personu apliecinoša dokumenta dēļ.
Vecumniekos
Iecirknī Vecumnieku tautas namā ik pa brīdim varēja dzirdēt ļaudis šķendējamies par haosu Eiroparlamenta vēlēšanu organizēšanā. Komisijas pārstāve Dina Cešeiko apstiprināja, ka daudzi nav saņēmuši uzaicinājuma vēstules, cilvēkus saērcinājuši arī datu apmaiņas sistēmas traucējumi. «Jo tālāk, jo trakāk,» situāciju raksturoja Mārtiņš Plešs, kuram arī nebija atsūtīts paziņojums, tomēr ieraduma pēc nācis uz tautas namu un, par laimi, atrasts reģistrēto balsstiesīgo sarakstā.
Politiski represētais Vecumnieku iedzīvotājs Jānis Kalējs neslēpa, ka izvēlējies 2. sarakstu – «Latviešu nacionālistus», taču atzina, ka Latvija neko daudz no Eiropas sagaidīt nevarot, jo, «ja cilvēks pārtiek no pabalstiem, viņam jādara tas, ko liek». «Mēs paši neesam noteicēji, visu diktē globalizācija, tirgus,» ir pārliecināts J. Kalējs.
Anda un Kristaps Sprūdi atklāja, ka viņi savu pārliecību nemaina jau gadiem un arī šoreiz balsojuši par politisko spēku, kam uzticas. «Mēs par 11. numuru!» neslēpa dzīvesbiedri. Arī Uldis Mantons pie urnas devās, nešauboties par izvēli. Viņš sevi raksturoja šādi: «Nacionālis paliek nacionālis.»
Aldis Mednis CVK mājaslapā bija izpētījis kandidātu sarakstus, iepazinies ar pieejamo informāciju, tāpēc lēmuma pieņemšana grūtības nesagādāja. Viņaprāt, Latvijai jāprot gudri un saimnieciski izmantot tos līdzekļus, ko var iegūt no Eiropas, piemēram, atbalstu zemniekiem, izglītības attīstībai u. c. «Ļoti nozīmīga joma ir izglītība, jo valsts nākotne ir atkarīga no mūsu bērniem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt viņiem labu izglītību, iespējas iegūt zināšanas,» uzsvēra A. Mednis.
