Laikraksta redakcija saņēma Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciema iedzīvotājas Ināras Ozoliņas sāpju vēstuli, lūdzot cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem. Citējam fragmentus no viņas rakstītā:
«Daudzus gadus manu logu priekšā aug un skatu priecē četras sudrabegles, bet pašlaik tām ir parakstīts nāves spriedums, un egles nocirtīs. Kas mums deva tiesības tā rīkoties ar dabu? Sudrabegle nav vienkārši koks, tas ir mūsu labklājības un veiksmes simbols.
Mūsu sešstāvu mājas gandrīz katra trešā dzīvokļa sienas ir mitras un pelējuma skartas, bet tur nav vainīgas egles. Nav garantijas, ka, tās nocērtot, logos spīdēs saule, jo aiz eglēm aug daudz lielāku koku rinda, kuri noēno māju. Vai vēlāk cirtīsim arī tos?
Visus šos 30 gadus mēs ļāvām eglēm augt un plaukt, bet pēkšņi tās sākušas traucēt. Vai vainīgas egles, ka cilvēki nedomājot iestādīja tās mājas priekšā? Kāds dārznieks ieteica: «Var izgriezt egļu apakšējos zarus un paretināt kroni.» Vai tiešām tas ir tik grūti izdarāms un vieglāk vienkārši nocirst?
Pēc nociršanas sudrabegles plānots atdot skolām kā Ziemassvētku eglītes.
Astotās mājas iedzīvotāju viedoklis par egļu likteni jau ir skaidrs. Bet ko par šo domā citi Uzvaras ciemata iedzīvotāji?»
Diemžēl jau 28. novembrī no četrām eglēm bija palikušas tikai divas, divas tomēr tika nocirstas, piektdien redakciju informēja I. Ozoliņa.
Vairākums nobalso par
Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis, kurš arī dzīvo minētajā mājā un ir parakstījies par koku izciršanu, argumentē, ka šie «veiksmes simbolizētāji» nekādi neveicina mājas pirmā stāva iedzīvotāju labklājību. Viņš informē, ka aptuveni pirms mēneša pagastā notika sabiedriskā apspriešana, kurā tika lemts par koku nociršanu. Lai process ritētu korekti, pēc tam vēl tika vākti mājas iedzīvotāju paraksti, no tiem 29 bija par un astoņi pret sudrabegļu nociršanu.
A. Gurkovskis skaidro situāciju: «Skujkoki ir skaisti, kamēr tie ir mazi. Šīs egles aug trīs četru metru attālumā no mājas, un to augstums sniedzas līdz pat daudzdzīvokļu ēkas trešajam stāvam, turklāt tieši pašlaik tās aug visstraujāk. Egļu zari ir tik kupli, ka aizsedz dzīvokļu logus. Pirmo stāvu iedzīvotāji jūtas kā pagrabā – tumsa un mitrums.»
Pagasta pārvaldnieks neuzskata, ka zaru retināšana ir izeja: «Izķēmotās egles vairs nepriecētu cilvēkus, skats nebūtu estētisks. Egļu vietā plānots stādīt košumkrūmus, un to apņēmusies darīt pirmā stāva iedzīvotāja, egļu izciršanas iniciatore.» Runājot par kokiem, kas aug tālāk, A. Gurkovskis stāsta, ka ir atšķirība, vai koki aug trīs vai 20 metru attālumā no nama, turklāt lapu kokiem lapas sazaļo tikai siltajā periodā, tā kā gaismu tie neaiztur vēlā rudenī un ziemā, kad tā visvairāk nepieciešama.
Pārvaldnieks informē – iedzīvotāju kopsapulcē nolemts, ka egļu apakšējos zarus atstās mājinieku vajadzībām – vainagu gatavošanai, kapiņu nosegšanai, bet sudrabegļu galotnes svētkos dāvā ciema bērnudārzam, skolai un kultūras centram.
