Gandrīz katrs vidējās paaudzes cilvēks bērnībā ir mazgāts bleķa vannītē kurošas plīts piesildītā virtuvē.
Gandrīz katrs vidējās paaudzes cilvēks bērnībā ir mazgāts bleķa vannītē kurošas plīts piesildītā virtuvē. Taču pie tā laikam gan nevajadzētu atgriezties.
Ziņa par pirts slēgšanu Bauskā daudziem likusi noskumt un meklēt izeju, kur nomazgāties. Baušķenieki, kuru dzīvokļos nav vannas istabu un siltā ūdens, nāk uz pilsētas ģimenes un sociālā atbalsta centru “Ābele”. “Katru dienu vismaz desmit cilvēkiem skaidrojam, ka pie mums mazgāties nevarēs. Atbalsta centra duša nav paredzēta nemitīgai ļaužu plūsmai. Nevaram nodrošināt dezinfekciju pēc katra apmeklētāja, turklāt ūdens nepietiks, to silda neliels boilers,” skaidro sociālā darbiniece Iveta Kubliņa. Cilvēki aiziet pikti, secinot, ka viņiem negrib palīdzēt, it kā “Ābeles” darbinieces būtu vainīgas, ka pirti slēdz.
Bauskas Domes attieksme pret šo vienkāršo vajadzību mazgāties gadu gadiem ir bijusi vairāk nekā atturīga. It kā vecos namos dzīvojoši cilvēki bū tu tādi kā izraidītie no sabiedrības, ja paši nespēj veikt kapitālo remontu, ievilkt dzīvoklī ūdeni, ierīkot vannas istabu. Jo redz – pirts jau nepieder Domei, bet privātuzņēmējam!
SIA “Bauskas pakalpojumi” gadu gadiem ir vilku si šo pirts nozari, piemaksājot, lai pilsētniekiem būtu, kur mazgāties. Bauskas Dome nekad nav piedāvājusi dotāciju SIA “Bauskas pakalpojumi” pirts uzturēšanai. It kā iedzīvotāju tīrība un veselība būtu šī uzņēmuma, nevis vietējās pašvaldības rūpe. Sociālā dienesta vadītāja Inta Baltgal ve secinājusi, ka cilvēkiem pirti nevajag. Visi nomazgājoties pie radiem un paziņām daudzdzīvokļu mājās. Vai nelabiekārtotos dzīvokļos mītošas ģimenes kāds ir aptaujājis?
Būs pliko pikets pie Domes, tā vienā no pēdējām pēršanās reizēm spriedušas pirts apmeklētājas. Pēc tam gan protesta uguns apdzisusi, jo kurš tad šo mazā izmisuma soli ievērošot. Deputāti taču nav “ņēmuši galvā” ne protestus pret Kalna ielas rekonstrukciju, ne arī tagad pausto noraidošo attieksmi pret lēmumu padarīt Bausku par DUS tīkla pilsētu.
Arī Īslīces pagasta sociālajā centrā Vārpā pirts esot slēgta, sacīja kāds turienie tis. Taču izrādījās, tā pašlaik ir ciet tikai tāpēc, ka mazgātavu remontē – liek jaunas lāvas, maina grīdu. Tīrības un dezinfekcijas dēļ tas tiek darīts katru gadu, saka pašvaldības vadītāja Vera Purmale. “Pirti slēgt nenāk ne prātā. Kur tad cilvēki ziemā mazgāsies? Peļņas nav nekādas, to nevar gaidīt no sociālās palīdzības, veselības vai izglītības iestādēm. Tā vajadzīga cilvēkiem, un vietējai varai jāuzņemas rūpes par uzturēšanu,” tā Vera Purmale.
Pašvaldība ir nevis priekšnieku birojs, bet servisa organizācija, kas apmierina iedzīvotāju mainīgās vajadzības. Tā, atgriezusies no vietvaru darbam veltīta semināra Zviedrijā, stāstīja paziņa. Bauskā kvēlas rūpes par cilvēkiem izpaužas pirmsvēlēšanu solījumos, tātad reizi četros gados. Varbūt tik bieži arī mazgāsimies.
