Trīs mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām vietvarām jāpieņem nolikums saistošo noteikumu veidā. Šādu priekšlikumu Pašvaldību likumam sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Trīs mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām vietvarām jāpieņem nolikums saistošo noteikumu veidā. Šādu priekšlikumu Pašvaldību likumam sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Saskaņā ar likumu tagad pašvaldību darbību reglamentējošs dokuments ir nolikums, kas ir vietvaras iekšējs normatīvs akts. Ministrija ierosinājusi pašvaldību darbības saistošajos noteikumos iestrādāt arī kārtību, kādā organizējamas sabiedriskās apspriešanas procedūras, jo līdz šim vietvarās tas nav bijis līdz galam noteikts.
Sabiedriskā apspriešana
“Tā tiešām ir, jo pašvaldībai nereti, tikai vadoties no situācijas un iekšējās izjūtas, jāpieņem politisks lēmums par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un to ietekmi kāda jautājuma izlemšanā. Nekur nav konkrēti noteikts, cik lielā mērā lēmuma pieņemšanā jābalstās uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem,” sacīja Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš atzina, ka iedzīvotāji pasīvi piedalās minētajā procesā. Vai ir vērā ņemams rezultāts, ja, piemēram, viedokli izteikuši tikai piecpadsmit pašvaldības cilvēku?
Arī Vecsaules vietvaras vadītājs Juris Cielavs uzskata, ka sabiedriskās apspriešanas kārtībai pašvaldībās nepieciešami vienoti noteikumi.
Lieki saasināta problēma
Vai pašreizējais pašvaldību nolikums būtu jāpieņem saistošo noteikumu veidā? Vairāki vietvaru vadītāji pauda viedokli, ka tas nav nepieciešams. “Domāju, ka pašvaldības darbība ir pietiekami pārredzama arī pašlaik. Dāviņu pagastā pašvaldības darbības nolikums ir publiski pieejams, un četru gadu laikā par nolikumu nav interesējies neviens pašvaldības iedzīvotājs. Nedomāju, ka šis jautājums ir aktuāls. Iespējams, ka situācija citādāka ir lielajās pilsētās, bet lauku mazajās pašvaldībās tā nav. Ja cilvēku kāds jautājums interesē, viņš var atbildi saņemt no speciālista. Ir bijis, ka mums nāk un jautā, cik lielas ir mūsu algas. Tad mēs to arī pasakām,” stāstīja Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe.
“Iespējams, ka pārspīlētā pašvaldību darba caurspīdīguma uzsvēršana saistīta ar pašvaldību vēlēšanām, jo arī pašreizējā nolikumā ir pietiekami skaidri izklāstīts pašvaldības darbs, nolikums un sēdes ir sabiedriski pieejamas. Domāju, ka pašreizējais nolikums ir papildināms, nevis kardināli pārstrādājams,” sacīja Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa. To, ka nav nepieciešamas ievērojamas pārmaiņas pašvaldības darbu reglamentējošā dokumentā, uzsvēra arī Rundāles vietvaras vadītājs A. Okmanis.
Dokumenti interesē maz ļaužu
Bauskas Domes kancelejas vadītāja Mārīte Dābola sacīja, ka arī pilsētas iedzīvotāju intere se par pašvaldībā pieņemtiem normatīvajiem aktiem ir minimāla. Iespējams, ka daļa ļaužu vajadzīgo uzzina mājaslapā, kur vietvaras dokumenti ir pieejami.
Bauskas iedzīvotāja Evija Neimane atzina, ka viņai nekad nav bijusi nepieciešamība doties uz pašvaldību un pētīt nolikumu un noteikumus. “Uzskatu, ka pilsētā svarīgāki par pašvaldības darbības nolikumu ir suņu un kaķu turēšanas noteikumi,” tā E. Neimane.
Ceraukstes pagasta iedzīvotāja Daina Krūmiņa sacīja, ka uz vietvaru dodas, lai samaksātu nodokļus un noskaidrotu kādus personīgi interesējošus jautājumus, nevis lai pētītu pašvaldības nolikumu. Viņasprāt, nolikums jau tiek akceptēts tāds, kā nepieciešams, bet dzīvē daudzas lietas notiek citādāk.
