Kopš 2005. gada Veselības mācība ir integrēta pamatskolas sociālo zinību kursā. Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti apgalvo, ka tas ir pareizi, pietiekami un moderni.Tikmēr par slikto izglītības kvalitāti veselības jautājumos satraukti ārsti, nevalstiskās un veselības aprūpes organizācijas. Vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir veikusi pilnvērtīgu analīzi? Vai pāris teikumu mācību stundā par smēķēšanas kaitīgumu ir integrētā veselības mācība? Vai pedagogi pilnvērtīgi izprot integrāciju kā metodi un spēj nodrošināt labu rezultātu?Neviena metode medicīnā nav tik efektīga kā profilakse. Dzīves paradumus iemācāmies bērnībā un jaunībā, tādēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība bērnu un jauniešu izglītošanai šajos jautājumos. Jo augstāka izglītība, jo labāki sabiedrības veselības rādītāji. Valsts naudas nepietiks veselības aprūpei, ja nepanāksim, ka mainās ikviena iedzīvotāja attieksme pret savu veselību.Veselības aprūpes speciālistiem nebūtu jāuztraucas par to, kā tiek izglītoti mūsu bērni – nākamie tēti un mammas, nodokļu maksātāji, pacienti. Ceļam trauksmi tikai tādēļ, ka dati par sabiedrības veselību rada bažas.Pieaug aptaukojušos bērnu skaits, tikai 6% zēnu un 23% meiteņu ikdienā ēd augļus. Mazāk nekā 20% bērnu ir fiziski aktīvi vismaz stundu dienā, vairāk par 25% bērnu smēķē vismaz reizi nedēļā. Tikpat daudzi ir pamēģinājuši marihuānu, gandrīz puse bērnu vismaz reizi ir piedzērušies. Ceturtā daļa jauniešu nelieto kontracepciju vai arī izvēlas nedrošas metodes. Smēķē 15% grūtnieču, un tikai 16–20% sieviešu piedalās dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningā.Vēl aizvien sabiedrībā valda mīti, ka HIV un C hepatīts ir narkomānu un homoseksuāli orientētu cilvēku problēma. Katru gadu pieaug saslimstība ar sirds un asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām. Priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kuru galvenais cēlonis ir neveselīgs dzīvesveids, Latvijā ir par 60% augstāka nekā Eiropas Savienībā. Latvijā smēķē vismaz puse vīriešu un gandrīz trešā daļa sieviešu. Mums ir augsts alkohola patēriņš, zema dzimstība un liels legālo abortu skaits, nestabilas ģimenes, vardarbība skolā un ģimenē. Pieaug jauniešu pašnāvību skaits. Vai šī statistika nav pietiekami pārliecinoša, lai IZM speciālisti kritiski paraudzītos uz saviem analīzes datiem?Visas preventīvās programmas sākas ar vārdiem – «izglītot», «informēt», «uzlabot izpratni». To īstenošana prasa naudu, lai gan būtībā par bērnu izglītošanu valsts jau ir samaksājusi. Skolā var iegūt visvairāk informācijas, ielikt pamatus visai dzīvei. Informatīvie bukleti, interneta mājaslapas, kampaņas TV, nevalstisko organizāciju akcijas uz ielām – tas viss ir otršķirīgi un ar daudz zemāku efektivitāti nekā zināšanas par veselību, kas bērniem jāsaņem skolas laikā. Var jau būt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Kristapa Zakuļa pieminētā finanšu mācība no 5. klases kā atsevišķs mācību priekšmets četru gadu garumā būtu jāuzlūko kā prioritāte, salīdzinot ar veselības mācību. Iespējams, ka integrēta veselības mācība ir pietiekami efektīva noteiktos apstākļos, kā tas ir citās valstīs. Latvijā diemžēl tā nav. Patieso ainu varētu iegūt, veicot integrētās veselības mācības izglītības kvalitātes analīzi.Nevesela sabiedrība valstij ir ļoti smaga nasta – tas ir milzīgs daudzums slimības lapu, atkarības un bezdarbs, slodze veselības aprūpei, sociālā spriedze, augsti invaliditā-tes un slikti demogrāfiskie rādītāji. Tāpēc aicinu IZM speciālistus domāt par veselu sabiedrības locekļu izglītošanu ne tikai ķeksītim, bet konkrētam, valstiski svarīgam mērķim.
