Sabiedrība sāk iepazīt Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra un domubiedru izstrādāto Latvijas Republikas Satversmes projektu. Par to aprīļa beigās sākts vākt notariāli apstiprinātus iedzīvotāju parakstus.
Sabiedrība sāk iepazīt Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra un domubiedru izstrādāto Latvijas Republikas Satversmes projektu. Par to aprīļa beigās sākts vākt notariāli apstiprinātus iedzīvotāju parakstus. Vajadzīgi desmit tūkstoši, lai panāktu tautas nobalsošanu.
Slikti būs, ja iedzīvotāji parakstīsies, dokumentu neizlasījuši. Bet ir, ko lasīt! Tas ir daudz, daudz garāks par pašreizējo Satversmi, kas ietilptu pusotrā «Bauskas Dzīves» lappusē. Man šķiet, ka jaunais projekts ir pārāk izplūdis, jo pamatlikums tāpēc ir pamatlikums, lai tajā par valsti pateiktu galveno. Ir taču citi likumi, kas reglamentē atsevišķas jomas.
Liekas, mums ir likums par komunistiskās partijas aizliegumu. Jaunā projekta autors skaidro, ka Satversmē nav jāraksta ierobežojums vēlēšanās kandidēt komunistiem, jo šo aizliegumu varot atcelt Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Var jau saprast, uz kuru pusi viņš velk. Manuprāt, sabiedrība nav gatava tik strauji pieņemt trīs cilvēku – Jura Bojāra, Valda Cielava un Gvido Zemribo – priekšlikumu par radikālām pārmaiņām valstī. Protams, dzīve iet uz priekšu, pamatlikuma grozījumi ir jāveic, taču tas jādara apdomīgi. Liekas, ka jaunā projekta autori ir vadījušies pēc principa: gudrais, ja sapratīs, neko neteiks, bet muļķis jau nesapratīs.
Lasot Satversmes projektu, prātā nāk komunistiskās partijas Internacionāles vārdi: «Mēs jaunu pasauli sev celsim!» Visi taču labi atceramies, pie kā noveda jaunās pasaules celšana.
Izstrādātais dokuments ir Jura Bojāra jājamzirdziņš, ar ko cer iejāt 8. Saeimā, lai apmuļķotu lētticīgus cilvēkus. Pēc piemēra nav tālu jāiet. Atliek paskatīties, kas notiek Rīgas Domē, kur saimnieko sociāldemokrāti. Kur palikušas solītās piena upes ar ķīseļa krastiem, ko tik dedzīgi solīja pirmsvēlēšanu kampaņā? Vērojot ažiotāžu, kas sacelta ap Satversmes grozījumiem, vietā būtu mūsu otrās himnas vārdi: «Bet, kas lielīdamies pārdot ved uz tirgu pelavas, /Tas, kā pelus vējam ārdot, zūd no ļaužu piemiņas.»
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Domāsim loģiski, apsvērsim visus par un pret! Lai pēc tam neatrastos pie sasistas siles.
M. SUPE Saulainē
